"Ja godīgi, man tomēr šķiet, ka pirms tam kāda spēle bija grūtāka. Piemēram, zviedri bija ātrāki, šī komanda tomēr nebija tik ātra. Vienīgi varbūt tāpēc, ka vajadzēja spēlēt otro dienu pēc kārtas uz beigām sakrājās nedaudz nogurums. Manuprāt, sezonas laikā jau bija vairākas tikpat smagas spēles," Kristaps noraidīja pieņēmumu, ka šoreiz būtu bijis īpaši smagi spēlēt, jo atpūtai no iepriekšējās spēles ar Vāciju bija nepilnas astoņpadsmit stundas.
Aktīvajai austriešu spēlei Latvijas spēlētāji bija gatavojušies. "Mēs zinājām, kā viņi uzbrūk. Viņi aktīvi presingo ar diviem uzbrucējiem. Videoierakstā to izpētījām, un, manuprāt, itin labi tikām ar to galā. Ripu metām ārā no zonas pa tālo bortu," skaidroja Sotnieks.
Izšķirošajā vārtu guvumā, situācijā trijatā pret diviem austriešiem, Kristaps slidoja uz vārtu priekšu, Kasparu Daugaviņu atbrīvojot no sedzēja, kurš pēc Laura Dārziņa piespēles guva vārtus. "Tas bija tāds standarta variants šādām situācijām, ko parasti dara uzbrucējs. Šoreiz es kā aizsargs centos vienu spēlētāju aizvilkt sev līdzi. Tā arī notika. Ja gadījumā viens no aizsargiem paliktu augšā, tad pavērtos iespēja arī man atdot piespēli," norādīja Kristaps.
Latvijas izlasei pēdējā spēle pasaules čempionātā otrdien ar Franciju.