IZM pārstāvja Sergeja Ancupova atbilde liecina, ka papildus nauda čempionātam nebūs, un ziņas atreferējums par "pagaidām vēl nesaņemto finansējumu" nav īsti korekts ne pēc formas, ne satura, jo šāds naudas piešķīrums nekad nav solīts.
"Informējam, ka čempionāta organizēšanai valsts budžeta finansējums LHF (SIA “Hokeja akadēmija”) šobrīd nav piešķirts un to arī nav plānots piešķirt, jo Latvijas Nacionālās sporta padomes 2022. gada 19. maija sēdē, izskatot LHF pieteikumu par čempionāta organizēšanu Latvijā, tika atbalstīta tikai organizatoriska atbalsta sniegšana, neparedzot valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu LHF. Attiecīgi neviena valsts iestāde nav LHF apsolījusi sniegt finansiālu atbalstu čempionāta organizēšanā," vēsta IZM.
Tiek uzsvērts, gluži otrādi – gan Latvijas Nacionālās sporta padomes 2022. gada 19. maija sēdē, gan arī oficiālās IZM atbildēs ir tieša norāde, ka valsts budžeta līdzekļi čempionāta organizēšanai netiek plānoti, turklāt LHF, vēršoties Latvijas Nacionālajā sporta padomē par čempionāta organizēšanas Latvijā saskaņošanu, neko neminēja par valsts līdzfinansējuma nepieciešamību un pati norādīja, ka valsts finansiālās garantijas nav nepieciešamas.
Savukārt čempionāta rīkotāju SIA "Hokeja akadēmija" pārstāvis Edgars Buncis "Dienai" pavēstīja, ka "uzsākot gatavošanos, LHF, noteiktā kārtībā, vērsās ar līdzfinansējuma lūgumu pie IZM.
Līdzfinansējuma tāmē esot Latvijas puses licences maksa 500 000 eiro apmērā (kopējā PČ licences summa ir 1 miljons 500 tūkstoši un pēc vienošanās ar Somijas orgkomiteju, tās sadalījums attiecīgi ir 1/3 Latvijas, 2/3 Somijas līdzmaksājums), kā arī Latvijas puses līdzmaksājums IIHF kongresa sarīkošanai 250 000 eiro apmērā. LHF sākotnējā lūgumā tika minēta lielāka summa iekļaujot organizatoriskius izdevumus, bet vairākkārt mazākā apmērā, neka FIBA EuroBasket 2025 grupas finālposma organizēšanai par kuru tika sniegta IZM garantija.
"Pēc vairākkārtējām vēstuļu apmaiņām un dažādām sēdēm tika saņemta IZM vēstule ar informāciju, ka 2022.gada 11.jūlijā IZM ir iesniegusi Finanšu ministrijā pieprasījumu papildus līdzekļu piešķiršanai dažādiem ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2023.-2025.gadam, tostarp papildus līdzekļu piešķiršanai nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā 2023.- 2025.gadā. Rezultātā nē IZM, ne Finanšu ministrija neatrada iespēju LHF organizētā čempionāta līdzfinansējumam. Tādēļ, LHF 2023.gada februārī izsūtīja vēstuli ar lūgumu Saeimas frakcijām un Sporta apakškomisijai rast iespēju samazinātam līdzfinansējumam 2023.gada valsts budžeta ietvaros. Ar šo jautājumu tikām uzaicināti uz Sporta apakškomisijas sanāksmi," pauda Buncis.
Jautāts, vai pasaules čempionāta rīkošanai Rīgā ir biznesa plāns un kādi ir plānotie izdevumi, ieņēmumi, Buncis saka, izdevumi plānoti 8 miljonu eiro apjomā, bet ieņēmumi 8,5 līdz 9 miljoni apjomā, "ierēķinot valsts atbalstu".
No šī aprēķina secināms, ka no valsts pieprasītie naudas līdzekļi veidotu SIA “Hokeja Akadēmija” peļņu. Izšķiršanās rīkot hokeja čempionātu SIA formā skaidri norāda uz pasākuma organizēšanu kā komercdarbību peļņas gūšanas nolūkā.
Zīmīgi, ka pēc publiskajiem reģistriem redzams, ka jau 2021. gadu SIA “Hokeja Akadēmija” noslēgusi ar teju 900 000 EUR peļņu. Tāpat konstatējams, ka līdz nesenam laikam SIA “Hokeja Akadēmija” padomē darbojies Juris Savickis, kura dalība sporta federācijās šobrīd liegta ar likumu, kā arī Viesturs Koziols un Aigars Kalvītis. Tas izgaismo, ka SIA “Hokeja Akadēmija” ir minēto personu biznesa projekts. Hokejam tuvu stāvošas personas arī apliecina, ka J.Savickis un Koziols joprojām ņem aktīvu dalību hokeja dzīves notikumos, kāds neapšaubāmi ir šis pasaules čempionāts.
"Katram sporta pasākumam LHF un attiecīgi SIA “Hokeja Akadēmija”, kurai tika nodotas čempionāta rīkošanas tiesības, izstrādā pasākuma budžetu un biznesa plānu. Strādājot ar 2023.gada pasaules čempionāta hokejā budžetu, ir nācies to vairākkārt labot atbilstoši faktiskajai situācijai, kuru spēcīgi ietekmē enerģētiskās krīzes un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Kopējie šī čempionāta sarīkošanas izdevumi patreiz plānojas gandrīz 8 miljonu eiro apmērā, savukārt ieņēmumi tika plānoti no 8,5 - 9,0 miljoniem, rēķinoties arī ar valsts atbalstu. Jāpiebilst, ka esošas ekonomiskās situācijas un iepriekšējo gadu nodokļu reformas dēļ ir samazinājies LHF atbalstītāju/sponsoru skaits un atbalsta apmērs. Un ņemot vērā valsts finansējuma apmēru un faktiskus LHF izdevumus bērnu un jauniešu atbalstam, nacionālo izlašu sagatavošanai un hokeja attīstībai, pasaules čempionāta un citu starptautisku hokeja pasākumu organizēšana Latvijā ir efektīvs veids, ka gūt finansējumu hokeja attīstībai valstī," pauda Buncis.
Šeit gan jāpiebilst, ka vairāki "Dienas" aptaujātie lielākie uzņēmumi, vēsturiski sporta atbalstītāji, apliecinājuši, ka hokeja čempionāta rīkotāji tos nav uzrunājuši atbalstīt čempionātu. Tādējādi redzams, ka nodokļu reformas piesaukšana ir tikai formāla, ko tā vietā, lai piesaistītu sponsorus un reklāmdevējus, LHF un SIA “Hokeja akadēmija” naudu pieprasa no valsts.
LETA šonedēļ vēstīja, ka Rīgā paredzētā turnīra budžets plānots nepilnu astoņu miljonu eiro apmērā. No tā 570 000 eiro paredzēts Rīgas pašvaldības finansējums un 550 000 eiro - Latvijas orgkomitejas oficiālo atbalstītāju plānotais finansējums. Savukārt valsts finansējums 500 000 eiro licences maksājumam un 250 000 eiro IIHF kongresa rīkošanas līdzmaksājumam "vēl neesot" piešķirts.