Savulaik Kristers Serģis un Artis Rasmanis piecas reizes kļuva par pasaules čempioniem, bet iepriekšējo reizi tīra Latvijas blakusvāģu motokrosa ekipāža pasaules čempionāta trijniekā bija 2011. gadā, kad vicečempionu titulu izcīnīja Jānis un Lauris Daideri, turklāt ceturtajā pozīcijā tosezon ierindojās Māra Rupeika un Kaspara Stupeļa ekipāža.
Lielbārži sāka braukt kvadriciklu sacensībās, bet aptuveni septiņos gados pārsēdās uz motociklu ar blakusvāģi, jo pirmās vietas gribēja izcīnīt abi. Braukšana viņus aizrāvusi, tāpēc nopietni dēlu atbalstīšanā pievērsies arī tētis. “Tētis vienmēr ir teicis – ja neredzētu mūsos vēlmi un gribēšanu ar to nodarboties, visu pārtrauktu. Skaidrs, ka tas prasījis ļoti lielus finansiālos un cita veida ieguldījumus, tāpēc bija nepieciešama mūsu interese,” stāsta Bruno Lielbārdis. Brāļi atceras, ka jau laikā, kad viņi bijuši 10-11 gadus veci, tētis visiem stāstījis, ka pirmajā gadā pasaules čempionātā viņi iebrauks desmitniekā, otrajā būs trijniekā, bet trešajā uzvarēs kopvērtējumā.
Pašlaik ir aizvadītas pirmās divas sezonas un viss tiešām rit pēc tāda scenārija, jo pērn viņi ieņēma piekto vietu čempionāta kopvērtējumā un tika atzīti par gada labākajiem Latvijas sportistiem tehniskajos sporta veidos.
Pateicoties dvīņubrāļu panākumiem, nākamgad pasaules čempionāta posms atgriezīsies Latvijā – paredzams, ka sacensības notiks 16. un 17. augustā Madonā, kas ir dažus desmitus kilometrus no jauniešu mājām un pavisam netālu no viņu skolas.
“Bieži mums stāsta un prasa par tiem laikiem, arī interneta komentāros mums nereti ārzemnieki raksta, ka esam next Sergis (nākamais Serģis – angļu val.). Mums pašiem ir interesanti paskatīties video materiālus no laikiem, kad Cēsīs Serģis ar Vilemsenu cīnījās par titulu un visiem interesentiem trasē nemaz nebija vietas. Pēc mačiem uz Rīgu sastrēgumi bija tādi, ka jābrauc piecas stundas!” stāsta Bruno Lielbārdis.
“Skaidrs, ka šodien atrodamies tālu no tādas popularitātes, taču tā pamazām pieaug. Ja turpināsim braukt augstā līmenī un būs sasniegumi... Diezin vai ir iespējama tik vērienīga ažiotāža, taču varam tai tuvoties. Izjūtam atbalstu arī ārzemēs, jo uz posmiem brauc daudz līdzjutēju no Latvijas. Šogad Polijā mūsējo bija, šķiet, ap 70 procentiem. Protams, ļoti daudz dotu, ja pie mums sarīkotu pasaules čempionāta posmu. Domāju, ka uz to sanāktu daudz skatītāju,” Bruno Lielbārdis cer, ka izdosies Latvijā kāpināt sporta veida popularitāti.
“Pēdējos gados strauji notikusi paaudžu maiņa un pamainījusies arī sportistu domāšana. Daudz komandu vēl ir gados jaunas un pamazām ienāk šajā līmenī. Tās šo sporta veidu uztver nopietnāk, daudz vairāk trenējas,” saka Daniels Lielbārdis. “Šobrīd jau ap piecpadsmit komandām pirms sezonas brauc trenēties uz Itāliju vai Spāniju. Vēl pirms pieciem sešiem gadiem tādu bija ļoti maz, ne vairāk par piecām. Jaunie nāk un grib parādīt, ka viņi var.”
Plašu interviju ar Danielu un Bruno Lielbāržiem lasiet novembra Sporta Avīzē, kas vēl tikai šonedēļ pieejama labākajās preses tirdzniecības vietās.