Vai nu ir gandarījums par paveikto?
Noteikti ir gandarījums. Baltijā mērķis bija tikt finālčetriniekā, bet izdevās izcīnīt pat bronzas medaļas. Lai cik priecīgi bijām, zinājām, ka nevaram atslābt, jo priekšā vēl bija Latvijas čempionāts. Tas mūsu atbalstītājiem bija pat svarīgāks par Baltijas līgu, tāpēc šim uzdevumam bija jāpieiet ļoti nopietni.
Tomēr pašiem Baltijas līgā gūtais panākums šķiet nozīmīgāks?
Tāpēc, ka tur ir lielāka konkurence. Protams, tā ir trešā vieta. Vienmēr jau gribas būt čempionam, taču svarīgi, ka turnīru pabeidzām ar uzvaru, ko izcīnījām spēlē par trešo vietu. Tas nodrošināja emocionālo lādiņu, kas palīdzēja arī Latvijas čempionātā.
Izcīnījāt Latvijas čempionu titulu, Latvijas kausu un Baltijas bronzu – vai var teikt, ka šosezon sasniedzāt griestus?
Baltijas līgā pusfinālā pretī bija Pērnavas komanda, kurai arī sezonas gaitā abas reizes zaudējām, tā sakot, bez lielām opcijām uz citādu rezultātu. It kā varētu teikt, ka ar šo sastāvu šajā brīdī paveicām maksimumu, bet kā treneris īsti tā apgalvot negribu. Vienmēr ir iespēja kaut kur vēl aizķerties. Galu galā, Baltijas līgā šosezon pieveicām visas pārējās vadošās komandas – Sāremu, Tartu Bigbank. Visas, izņemot Pērnavu.
Dzirdēju, ka jau pirms sezonas, veidojot komandu, bija mērķis spēt cīnīties ar visām Igaunijas komandām!
Tik konkrēti neteicām, bet skaidrs, ka mūsu jaunieši, nu jau divdesmit un divdesmit vienu gadu vecie spēlētāji, ar katru gadu kļūst spēcīgāki, labāki. Vajadzēja viņiem klāt atrast tādu nosacītu "punktu mašīnu", kas arī izdevās. Armands Āboliņš pats mums piezvanīja, kad pajuka viņa pārstāvētā Ozolnieku komanda. Tobrīd sapratām, ka ar šādu modeli varam cīnīties arī ar igauņiem. Savas korekcijas ieviesa Pāvela (Jemeļjanova – aut.) trauma, kuras dēļ nācās pārkvalificēt Rihardu Puķīti par diagonāles spēlētāju. Tas veiksmīgi izdevās.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 23. aprīļa, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!