Domājot par nākamo sezonu, tika pieņemts saprātīgākais lēmums. Seškārtējais pasaules čempions (PČ) skeletonā Martins Dukurs pēc palikšanas 4. vietā šī gada PČ Vācijas trasē Altenbergā bija plānojis martā aizvadīt treniņnometni nākamā gada PČ mājvietā ASV trasē Leikplesidā. Līdz pēdējam brīdim Martins svārstījās, ko darīt – braukt vai tomēr palikt mājās. Otrais variants izrādījās labākais, lai gan finansiālā ziņā tika iecirsts robs. Tiesa, nav vēl zināms, cik lielas naudas summas būtu lieki iztērētas, ja Martins būtu devies uz ASV, jo aizvadīt treniņus nebūtu iespējams. Skeletonisti pagaidām gan dzīvo atpūtas režīmā, jo pilnvērtīga atavošanās jaunajai sezonai vēl nav sākusies.
Koronavīrusa epidēmija Eiropu pārņēma neilgi pēc sezonas beigām. Nopietnāka gatavošanās nākamajai sezonai parasti sākas maijā, tā ka ārkārtas situācija, iespējams, pagaidām tevi tik ļoti neiespaido?
No vienas puses, tā tas arī ir, jo neesmu publiska persona un šo laiku pārsvarā pavadu ģimenes lokā. No otras puses, marta vidū biju ieplānojis doties trenēties Leikplesidas trasē. Sākumā man pat izskatījās, ka es varētu visu pēc plāna arī izdarīt. Lidojums no Eiropas man bija uz Monreālu, un pa sauszemi es būtu varējis iekļūt Amerikā un aizbraukt līdz Leikplesidai. Tomēr labi, ka neaizbraucu, jo trasi aiztaisīja ciet. Mana kamana ar Cargo gan aizceļoja uz Monreālu, un neesmu to vēl dabūjis atpakaļ. Neiet tik viegli, jo taupības nolūkos lidojumu nebiju salicis tikai ar vienu aviokompāniju. Uz Parīzi man bija jālido ar airBaltic, pēc tam uz Monreālu ar Air France. Tagad man laiks paiet, lai atgūtu naudu par rezervēto dzīvošanu un lidojumiem, bet 80 procentus es esmu atguvis. Cargo ieguldīto gan esmu zaudējis, kas ir 1500 eiro. Pazaudēju arī naudu par aviobiļeti no Parīzes uz Monreālu, jo reiss notika.
Ja būtu aizbraucis uz Leikplesidu, visticamāk, problēmu būtu vēl vairāk...
Oi, kā es iestrēgtu! Trase būtu aizslēgta, bet kamanu ar visu kasti būtu jau paņēmis, jo, ekonomējot naudu, biju plānojis kamanu pats vest no Monreālas uz Leikplesidu. Tad būtu dilemma, kā tajā situācijā rīkoties – kur nodot kamanu? Gan jau, ka paliktu Monreālā, jo būtu atbraucis no riska zonas, un vajadzēja sēdēt 14 dienas. Es būtu kārtīgi, tā teikt, dabūjis iekšā. Viena diena būtībā izšķīra manu tā brīža likteni,
Pēdējā brīdī pieņēmi saprātīgāko lēmumu?
Jā, jo es zvanīju uz vēstniecību, un tur man atbildēja – vari mēģināt, varbūt, ka pa sauszemi tevi ielaiž Amerikā. Tajā brīdī es vēl svārstījos, jo Amerikā viss bija salīdzinoši mierīgi, bet pēc tam jau situācija saasinājās un es pie sevis nodomāju – nu nē, nevajag man piedzīvojumus meklēt.
Tas bija pārsteigums, ka nākamās sezonas Pasaules kausa pirmais posms norisināsies Siguldā, jo otrs variants esot bijis Soči?
Arī es tā biju dzirdējis, ka Soči varētu būt, bet laikam jau savu lomu nospēlēja dopinga tēma, kurai trekns punkts nav pielikts. Tas bija viens no aspektiem, bet Sigulda pagājušajā sezonā sevi ļoti labi arī pārādīja. Eiropas čempionāts un Pasaules kausa posms – atsauksmes bija ļoti labas un kopējā atmosfēra visiem patika. Sacensības bija ļoti labi noorganizētas, un arī trases kvalitāte bija ļoti laba. Tāpat treniņu iespējas visus apmierināja. Kopumā atsauksmes bija ļoti pozitīvas. Kad sākās runas par to, ka Sigulda turpmāk varētu nebūt Pasaules kausa kalendārā, tad es sadzirdēju āpkārt valdošo neizpratni – kam tad esot jābūt, lai pie mums turpmāk notiktu augstākā līmena sacensības? Ir taču vietas, kur gadu no gadu rīko sacensības, un vietējie kaut kādā mērā ir "atēdušies", bet pretstatā mums, kur visi ļoti cenšas, sacensības tiek sarīkotas viduvējā līmenī. Tomēr beigās viss atrisinājās un nākamsezon Siguldā norisināsies Pasaules kausa posma sacensības.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 2. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!