Aģentūra LETA jau ziņoja, ka SOK komisija ceturtdien līdzīgas lietas izskatīšanas rezultātā Krievijas slēpotājam Aleksandram Ļegkovam atņēma Sočos izcīnīto olimpisko zelta medaļu 50 kilometru distancē, kā arī anulēja Krievijas kvarteta izcīnīto otro vietu 4x10 kilometru stafetē, kurā arī startēja Ļegkovs, kuram arī piespriesta mūža diskvalifikācijas no dalības Olimpiādē.
Tāpat no Soču Olimpiādes rezultātiem izslēgts un mūža diskvalifikāciju saņēmis vēl viens krievu slēpotājs Jevgēņijs Belovs, kurš 2014.gada olimpiskajās spēlēs bija ārpus medaļu ieguvēju vidus.
Krievijas bobslejistu un skeletonistu lietu izskatīšana ļoti nozīmīga būs arī Latvijai. Soču Olimpiādē bobsleja pilots Aleksandrs Zubkovs ar stūmējiem Alekseju Vojevodu, Alekseju Ņegodailo un Dmitriju Truņenkovu, izcīnīja zelta medaļas četriniekos, kur otrā palika Oskara Melbārža ekipāža, kamēr skeletonā uzvarēja Aleksandrs Tretjakovs, aiz sevis atstājot Martinu Dukuru, bet ceturtais palika Tomass Dukurs.
Zubkova un Tretjakova uzvārdi iepriekš figurēja tā dēvētajā Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgās izmeklēšanas komisijas vadītāja Ričarda Maklarena ziņojumā, kurā tika atklāta Krievijas valdības atbalstīta dopinga sistēma, kuras ietvaros Soču olimpiskajās spēlēs tika viltotas Krievijas sportistu analīzes.
Zubkovs savu karjeru jau ir noslēdzis un šobrīd ir Krievijas Bobsleja federācijas prezidents, bet Tretjakovs turpina startēt.
Zināms, ka decembrī SOK lems par Krievijas komandas pielaišanu 2018.gada Phjončhanas Ziemas olimpiskajām spēlēm. Pastāv reāla iespēja, ka Krievijas delegācijai var tikt liegta dalība februārī gaidāmajam sporta forumam.
Šajā sakarā savas domas paudis arī Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) prezidents Renē Fāzels, kurš nedomā, ka kas tāds varētu notikt, izsakot cerību, ka Krievijas sportisti varēs startēt Phjončhanā. Gadījumā, ja Krievija tomēr netiks pielaista sacensībām, tad tajās nevarēs piedalīties arī Krievijas hokeja izlase, bet šādā gadījumā reāla iespēja piedalīties Olimpiādē rastos Latvijas valstsvienībai, kura Phjončhanas spēlēm nekvalificējās.
Tiesa, Fāzels uzsvēris, ka šajā gadījumā komanda, kura varētu aizvietot Krieviju, netiks noteikta.
"Mums vienkārši nebūs laika, lai aizvietotu Krieviju. Spēlēsim ar tām komandām, kuras ieradīsies, jo gatavošanās turnīram prasa laiku. Bez tam, kā lai bez kvalifikācijas izvēles kādu citu komandu," retoriski norādījis IIHF prezidents.
Samilzušā dopinga skandāla dēļ Krievijas sportistiem jau pērn varēja iet secen Riodežaneiro Vasaras olimpiskajās spēlēs, taču par šīs valsts atlētu dalību Olimpiādē lēma sporta veidu starptautiskās federācijas. Tā no olimpiskajām spēlēm tika diskvalificēti 68 Krievijas vieglatlēti, arī visi svarcēlāji, bet citos sporta veidos sportisti varēja piedalīties.
Kā ziņots, Maklarens sava ziņojuma otrajā daļā secināja, ka laika posmā no 2011. līdz 2015.gadam vairāk nekā 1000 Krievijas sportisti 30 sporta veidos piedalījušies valsts izveidotā un atbalstītā dopinga sistēmā.
Tāpat ziņojumā tika atklāts, ka Soču olimpisko spēļu laikā 12 Krievijas sportistiem, kuri izcīnīja medaļas, bijušas pozitīvas dopinga analīzes, taču tās tika samainītas pret negatīviem paraugiem. Maklarena ziņojumā uzsvērts, ka dopinga sistēmas izveidošanu atbalstīja Krievijas valdība, tostarp Krievijas Sporta ministrijas augstākās amatpersonas, bet sistēmas uzturēšanā bija iesaistīts arī Krievijas Federālais drošības dienests (FSB), Krievijas Antidopinga aģentūra un Maskavas antidopinga laboratorija.
Maklarena ziņojumā bija norādīts, ka pārbaudot 95 Krievijas sportistu Sočos nodoto dopinga analīžu paraugus, 28 gadījumos konstatētas ar tām iepriekš notikušas manipulācijas.
WADA apturēja Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA) darbību, ka arī slēdza Maskavā bāzēto antidopinga laboratoriju.
Neslāvs
Žube
M