Norvēģija šim drosmīgajam un vēl vairāku Eiropas valstu plānotajam solim gatavojusies jau krietni ilgu laiku laiku, uzsverot, ka DAB formāts nodrošina labāku skaņas kvalitāti un vairāk radio staciju izveides iespēju par astoņas reizes mazākām izmaksām kā FM apraidē, kas pirmo reizi izmantota ASV 1945. gadā. Svarīgi uzsvērt - Norvēģijā novērtēt digitālā radio priekšrocības palīdzējusi arī sarežģītā vide - fjordiem un kalniem bagātajā valstī ar salīdzinoši nelielu iedzīvotāju skaitu nodrošināt FM apraidi ir ārkārtīgi dārgi.
Tāpat uzsvērts, ka, pateicoties DAB tehnoloģijai, iespējama ērtāka pieeja materiāliem, ko vēlas klausīties pēc to izskanēšanas ēterā, tāpat radiostacijas vieglāk var izplatīt ārkārtas paziņojumus. Norvēģijā DAB un FM vienlaikus darbojas jau vairāk nekā divas dekādes - kopš 1995. gada. Pašlaik visā valstī klausāmas 22 digitālā radio stacijas un vēl ap 20 - mazākā apraides teritorijā, bet FM apraidē ir vien piecas visā valstī dzirdamas radiostacijas.
Paredzēts, ka atteikšanās no FM apraides Norvēģijā noslēgsies šī gada beigās.
Ciparu radio apraide ir lētāka, taču saistās ar papildu izdevumiem radio klausītājiem. Likumsakarīgi, ka Norvēģijas sabiedrības vairākums neatbalsta šo tehnoloģiskā progresa diktēto soli. Decembrī laikrakstā Dagbladet publicēti aptaujas rezultāti atklāj, ka tikai 17% iedzīvotāju atbalsta atteikšanos no FM apraides, bet 66% ir pret to. Digitālā radio aparāti ir vismaz trīs ceturtdaļās mājsaimniecību, taču to noteikti nevar teikt par aprīkojumu automašīnās - tikai apmēram trešdaļa autoparka ir aprīkota ar DAB raidītājiem. Lētākais iespējamais risinājums ir iegādāties 110 līdz 220 eiro vērtu adapteri FM radioaparātu pielāgošanai DAB.
"Tas ir daudz par dārgu. Es pagaidīšu, kamēr adapteru cenas kļūs zemākas, līdz tādu iegādāšos lietošanai savam auto. (..) Tas ir stulbums, man nevajag vairāk radio staciju kā jau pašlaik pieejamas," izteicies kāds 76 gadus vecs Oslo iedzīvotājs.
Jāpiebilst - kamēr tik daudz klausītājiem, atrodoties ceļā, nav pieejama ciparu radio apraide, pēc FM apraides beigām paziņot maksimāli daudziem cilvēkiem par, piemēram, satiksmes negadījumiem, dabas kataklizmām vai citām ārkārtas situācijām būs stipri problemātiski, norādījuši eksperti.
Tomēr kompānijas Digitalradio Norge, kurā ietilpst valsts radio NRK un komercradio P4, šefs Ole Jorgens Torvmarks uzsvēris, ka šis ir pareizais laiks pārejai uz digitālo radio.
"Galvenais tehnoloģiskās pārejas iemesls ir vēlme nodrošināt labāku radio servisu visiem valsts iedzīvotājiem. (..) Saprotams, ka tās ir lielas tehnoloģiskas izmaiņas, daudzi uzdod sarežģītus jautājumus un kritizē, taču vairākums klausītāju ir gatavi (pārmaiņām). Ik nedēļu vairāk nekā 2,1 miljoni cilvēku - puse no visas radio auditorijas - klausās šīs radiostacijas, kas bez tehnoloģiskās pārejas nebūtu pieejamas," paudis Torvmarks.
Norvēģijas praksei rūpīgi seko tādas valstis kā Šveice, Dānija un Lielbritānija, kur liela radioklausītāju daļa jau apguvusi un izmanto digitālā radio iespējas, līdz ar to arī šajās valstīs pārskatāmā nākotnē - līdz 2020.gadam - plāno atteikties no FM radio. Prakse Eiropā gan krasi atšķiras - piemēram, Francijā, digitālā radio apraides tehnoloģija nav pārliecinājusi ne valsts medijus, ne komercradio.
Jāatgādina, ka kopš novembra DAB vienu gadu testē arī Latvijas Radio, minot, ka digitālā apraide varētu palīdzēt sasniegt plašāku auditoriju un veidot jaunas programmas, decembrī vēstīja Diena.
Kā Dienai stāstīja radio valdes loceklis tehniskā nodrošinājuma jautājumos Uldis Lavrinovičs, radio ir ieinteresēts testa rezultātos.
"Šobrīd, lai kādā vietā uztvertu programmu, jāuzliek raidītājs, piemēram, lai Kuldīgā raidītu Radio NABA. Bet, izmantojot ciparu apraidi, vienā tīklā iespējams raidīt līdz 15–16 programmām. Mēs varēsim veidot jaunu saturu un piesaistīt vairāk klausītāju," skaidroja Lavrinovičs.
Lai izmantotu ciparu apraidi, nepieciešams DAB+ pielāgots radiouztvērējs. Šādu radiouztvērēju vienkāršāko modeļu cenas, kā secināja Diena, apskatot interneta veikalu piedāvājumu, daudz neatpaliek no vidusmēra radio – 25 eiro.
Vārds
andris
Diena, "kopš" un nākotnes forma ned