Digitālās pieklājības indekss publicēts Vispasaules drošāka interneta dienā, lai aicinātu ikvienu ne tikai rūpēties par savu drošību, bet arī kopīgi veidot pieklājīgāku un drošāku interneta vidi.
Digitālās pieklājības indekss ir starptautisks pētījums par dažādiem tiešsaistes apdraudējumiem un to ietekmi. Pētījuma ietvaros aptaujāti interneta lietotāji par saskari ar tiešsaistes apdraudējumiem četrās riska jomās — izturēšanās, reputācijas bojāšana, uzbāzība un seksuāla rakstura apdraudējumi.
Indeksa rezultāti atklāj, ka 12 % lietotāju ar kādu no apdraudējumiem saskaras gandrīz katru reizi, kad izmanto internetu, bet 26 % saskārušies ar apdraudējumu pēdējā mēneša laikā. 43 % atzinuši, ka viņiem ir bijis nevēlams kontakts ar kādu personu, 22 % ir saskārušies ar ļaunu izturēšanos, bet 21 % saņēmis negribētu sekstingu — seksuāla rakstura ziņu vai attēlu. Tāpat starp biežākajiem apdraudējumiem minēta saskare ar trollingu jeb āzēšanu (21 %), uzmākšanos internetā (17 %), kā arī doksingu — personas informācijas apkopošanu no sociālajiem medijiem ar mērķi to izmantot krāpniecības vai reputācijas graušanas nolūkos (12 %). Pētījums neatklāj būtiskas atšķirības apdraudējuma intensitātē starp jauniešiem un pieaugušajiem. Jaunieši nedaudz biežāk saskārušies ar reputācijas apdraudējumu, savukārt pieaugušie — ar seksuāla rakstura apdraudējumiem.
“Digitālās pieklājības indekss nepārprotami rāda, cik bieži un daudzveidīgi ir apdraudējumi digitālajā vidē. Turklāt tie rada sekas reālajā dzīvē — trešdaļā gadījumu pieaug neuzticēšanās apkārtējiem, bet katram ceturtajam paaugstinās stresa līmenis. Tiešsaistes apdraudējumu rezultātā 20 % jauniešu ir zaudējuši kādu draudzību, tikpat bieži pasliktinājušās sekmes skolā,” stāsta Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa. “Tāpēc mēs, Microsoft, iestājamies par drošāku un pieklājīgāku digitālo vidi un aicinām to kopīgi stiprināt, apņemoties tiešsaistē rīkoties pieklājīgi, godprātīgi, nebaidīties aizstāvēt sevi un citus.”
Digitālās pieklājības indeksa dati liecina, ka apdraudējumi, ar kuriem interneta lietotāji saskaras ikdienā, atstāj negatīvu ietekmi arī uz viņu ikdienu. 40 % pētījuma dalībnieku atzinuši, ka negatīvā pieredze likusi zaudēt uzticību cilvēkiem tiešsaistē, savukārt 30 % mazāk uzticas līdzcilvēkiem reālajā dzīvē. Tāpat starp galvenajām sekām minēts miega zudums un stresa līmeņa pieaugums (23 %), pārtraukta draudzība (18 %) vai konflikts ar ģimenes locekli (12 %).
Pētījums arī atklājis, ka 62 % interneta lietotāju nezina, kur meklēt palīdzību, ja saskārušies ar kādu apdraudējumu internetā, savukārt 44 % ir centušies pasargāt sevi, veicot izmaiņas privātuma iestatījumos savos sociālo mediju profilos, kā arī ierobežojuši informācijas daudzumu, ar ko tie dalās tiešsaistē (42 %).
Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska aicina ikvienu domāt par savu drošību internetā: "Pēc mūsu pieredzes varu teikt, ka lielākā daļa problēmu internetā rodas cilvēku pašu neuzmanības un nezināšanas dēļ. Tāpēc vienmēr izvērtējiet internetā pieejamo informāciju kritiski, neuzticieties kuram katram un pārdomājiet divas reizes, pirms publicējat informāciju internetā. Ja esat nonākuši situācijā, kad nepieciešama palīdzība vai konsultācija, aicinu apmeklēt mūsu www.drossinternets.lv vietni."