Čaulas tiek saņemtas spīlēs

Tiesa satraukums vairāk ir saistīts ar bankām, kuras ir orientētas uz nerezidentu apkalpošanu un patlaban piedzīvo visai strauju noguldījumu aizplūšanu. Lai arī nerezidentu naudas mukšana pagaidām valsts ekonomikas izaugsmei būtisku kaitējumu nav radījusi, finanšu ziņās un sabiedrībā kopumā ik pa laikam uzvirmo bažas par to, kāds būs Latvijas banku sektors savā jaunajā veidolā. 
 

Ieģipsēt, ne amputēt

Lai arī cīņa pret naudas atmazgāšanu ir apsveicama, darījumu aprindas rosina nepārspīlēt. Šādu viedokli var dzirdēt arī no tiem cilvēkiem, kas kalpo Temīdai.  

"Cīņu ar naudas atmazgāšanu nedrīkst pārvērst par cīņu ar nerezidentu klientu bāzi kopumā. Visi nerezidenti klienti ar likumīgu darbību un naudas izcelsmi ir Latvijā gaidīti arī turpmāk, un būtu nožēlojami, ja viņi tagad tiktu vienkārši mērķtiecīgi "aizbaidīti prom". Runājot medicīnas līdzībās, ja ir salauzta roka, tad vajag to ieģipsēt un ārstēt, nevis amputēt," spriež zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināts advokāts un biroja partneris Rūdolfs Eņģelis.

Viņš pieļauj, ka arī citur pasaulē cīņa ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu notiek ar tādām pašām metodēm, kā līdz šim tā notika Latvijā un kā to joprojām paredz mūsu attiecīgās nozares regulējums. Proti, klienta identifikācija un izpēte, klienta riska līmeņa noteikšana, riskam atbilstoša klienta un tā darījumu uzraudzība, ziņošana par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem, aizdomīgu naudas līdzekļu iesaldēšana un sevišķi pēdējā laikā – bargi naudas sodi par pārkāpumiem. 

"Turklāt esmu pārliecināts, ka šajās jomās Latvijā, tāpat kā citās pasaules valstīs, bankas un finanšu uzraugi visu laiku mācās, attīstās, kļūst gudrāki un profesionāli spējīgāki. Patlaban bankas noteikti šos procesus veic daudz pilnvērtīgāk nekā pirms pieciem gadiem, un tas nav pārsteigums, jo arī regulatīvās prasības pirms pieciem gadiem nebija tik izvērstas kā šodien," vērtē Eņģelis.