Ceļā uz zemāku punktu

Ir, kur tiekties

Maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada piekto mēnesi kopējais cenu līmenis Latvijā ir krities par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinājumā – vēl aprīlī patēriņa cenu indekss pret iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi bija piedzīvojis nulles vērtas izmaiņas, bet martā dzīvojām ar gada inflāciju 1,4% apmērā. 

Pašreizējās cenu izmaiņas ir samērā līdzvērtīgas tām, ko Latvija piedzīvoja 2010. gada jūlijā. Tiesa gan, toreiz deflācija uzrādīja tendenci samazināties, bet tagad notiek tieši pretējais. Patlaban aktuāls jautājums ir, vai deflācijas apmērs būs tāds kā iepriekšējās finanšu krīzes laikā. Toreiz cenu izmaiņu zemākais punkts tika sasniegts 2010. gada martā, kad salīdzinājumā ar 2009. gada sērsnu mēnesi kopējais cenu līmenis valstī bija samazinājies par 3,9%. Līdz ar to varam teikt, ka uz iepriekšējās krīzes fona pašreizējais patēriņa cenu kritums "nav nekas īpašs". Tiesa, ir ļoti liela iespējamība, ka deflācija vēl pieņemsies spēkā. 

Deflācijas spirāle

Patlaban Latvijas ekonomika atrodas pārejas posmā, kad daļai iedzīvotāju nauda vēl ir, bet to vairāku nozaru uzņēmumu darbinieki, kas bija spiesti apturēt darbību, diemžēl jau ir spiesti domāt, kā savilkt jostas. Pirmais no tikko minētajiem faktoriem vēl nesen uzturēja pozitīvu cenu izmaiņu līkni pakalpojumu sektorā, kur salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju cenas pieaugušas par solīdiem 1,8%. 

Tā kā iedzīvotāju kopējās rocības apmērs vairs nepalielināsies, ir pamats domāt, ka arī pakalpojumu sniedzēji vairumā gadījumu vairs nevarēs turpināt paaugstināt cenas, un drīzāk gan, sekojot ekonomikas kopējām tendencēm, cenu virzība būs lejupvērsta. Patlaban deflāciju uztur preču cenas, kuras maijā, rēķinot gada izteiksmē, ir samazinājušās par 1,6%. Tā kā deflācijas ietekmē naudas aprite ekonomikā saruks, nopelnīts tiks mazāk un arī rocība noplaks, un rezultātā varam piedzīvot jaunu deflācijas riņķa iegriešanos. Tas varētu likt cenām samazināties arī tajos segmentos, kur tās līdz šim ir pieaugušas, tādējādi patēriņa cenu indeksa līkne turpinās tiekties dziļāk negatīvajā teritorijā. Izņēmums varētu būt tās preces un pakalpojumi, kas saskaras ar deficītu. Piemēram, zemāka raža var veicināt kādas lauksaimniecības kultūras cenas pieaugumu preču biržā, kam pēc tam var sekot no tās ražoto produktu cenu pieaugums veikalu plauktos. Tiesa, tas var neskart pārtikas industrijas stratēģiski svarīgos komponentus, piemēram, graudaugus.