Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība, kādā notiek preču un pakalpojumu cenu un tarifu paralēlā atspoguļošana, kā arī paralēlās atspoguļošanas un konvertācijas prasību uzraudzība.
Pastmarkas un citas pasta apmaksas zīmes ar nominālvērtību, kas izteikta gan latos, gan eiro, būs izmantojamas pasta pakalpojumu apmaksai arī pēc noteiktā paralēlās atspoguļošanas perioda beigām. Pastmarkas un citas pasta apmaksas zīmes ar nominālvērtību, kas izteikta latos, būs izmantojamas pasta pakalpojumu apmaksai 12 mēnešus, sākot ar eiro ieviešanas dienu.
Likums regulēs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu. Likumprojekts paredz, ka abu valūtu vienlaicīgas apgrozības periods ir divas nedēļas, sākot ar eiro ieviešanas dienu.
Likumprojektā paredzēts, ka vienlaicīgas apgrozības periodā, saņemot maksājumu latos, atlikumu izdos eiro. Sākot ar eiro ieviešanas dienu, bankomātos netiks izsniegti lati.
Vienlaicīgas apgrozības periodā komersanti, izņemot kredītiestādes, Latvijas Pastu un Latvijas Banku, norēķinos par precēm un pakalpojumiem varēs atteikties veikt darījumu vairākos gadījumos: ja komersantam iesniegtais latu monētu daudzums vienā darījumā pārsniedz 50 monētas, ja maksājumā izmanto banknoti, kuras nomināls ir 50 latu vai lielāks, un šādas banknotes nomināls vismaz desmit reizes pārsniedz darījuma summu.
Likumprojekts paredz, ka latu skaidrās naudas nomaiņu pret eiro kredītiestādēs varēs veikt sešus mēnešus, sākot ar eiro ieviešanas dienu. Nomaiņas periods Ministru kabineta noteiktās Latvijas Pasta pasta pakalpojumu sniegšanas vietās būs viens mēnesis no eiro ieviešanas dienas.
Kredītiestādes un Latvijas Pasts Ministru kabineta noteiktās pasta pakalpojumu sniegšanas vietās veiks latu apmaiņu pret eiro neierobežotā apjomā. Savukārt latu nomaiņas pret eiro periods Latvijas Bankā būs bez termiņa un apjoma ierobežojuma no eiro ieviešanas dienas.
Kredītiestādes, Latvijas Pasts un valūtas maiņas punkti no eiro ieviešanas dienas vairs neizsniegs latus, paredz likumprojekts.
Kredītiestādes un Latvijas Pasts varēs noteikt personas pienākumu ne vairāk kā trīs darba dienas iepriekš pieteikt skaidras naudas apmaiņas veikšanu, ja skaidras naudas summa vienā apmaiņas reizē pārsniedz 3000 latu, teikts likumprojektā.
Likumprojekts arī regulēs eiro banknošu un monētu izgatavošanu un piegādi, lata banknošu un monētu iznīcināšanu un bojātu lata banknošu un monētu nomaiņu.
Eiro monētu izgatavošanu, eiro monētu un banknošu izsniegšanu kredītiestādēm organizēs Latvijas Banka, kura arī izplatīs eiro monētu komplektus. Latvijas Banka nodrošinās no apgrozības izņemto latu banknošu un monētu iznīcināšanu, paredz likumprojekts.
Likumprojekts regulēs arī pasākumus, kas saistīti ar bezskaidras naudas, elektroniskās naudas un viennolūka maksājuma instrumentu nomaiņu, grāmatvedības uzskaites un kredītu reģistru pielāgošanu eiro ieviešanai, finanšu tirgus piemērošanas pasākumus eiro ieviešanai, tiesību aktu pielāgošanu eiro ieviešanai.
Likumā tiks noteikti noapaļošanas principi un pārrēķina principi.
Likumprojektā teikts, ka valsts budžeta iestādes eiro ieviešanas izmaksas sedz no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem, publiskas personas sedz eiro ieviešanas izmaksas no sava budžeta līdzekļiem, bet privātpersonas eiro ieviešanas izmaksas sedz no saviem līdzekļiem. Izņēmums ir Latvijas Pasts, kam eiro ieviešanas likuma noteiktās skaidrās naudas nomaiņas izmaksas finanšu pakalpojumu sasniedzamības nodrošināšanai tiks kompensētas no valsts budžetā Satiksmes ministrijai šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.
Eiro ieviešanas likumprojekts ir pieteikts izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekts būs arī jāskata valdībā un jāpieņem Saeimā.
Eiro ieviešanas likumā Eiropas vienotā valūta tiek rakstīta "euro". Kā ziņots, valdība iepriekš uzdeva Tieslietu ministrijai pārliecināt Eiropas Centrālo banku un Eiropas Komisiju, ka literārā valodā ir pieļaujams lietot vārdu "eiro".
Kā ziņots, Latvijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone iepriekš intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" pauda uzskatu, ka Saeima eiro ieviešanas likumprojektu varētu pieņemt šā gada beigās. Vasaras otrajā pusē likumprojekts būtu jānodod saskaņošanai Eiropas Centrālajā bankā, kura var to vērtēt četrus mēnešus, teica Kalsone.
Iepriekš vaicāta, kādas ir būtiskākās lietas, kas minētas esošajā likumprojekta redakcijā, Kalsone kā svarīgus pantus minēja tos, kas fiksē periodus naudas nomaiņas procesā.
"Pirmkārt, par vienlaicīgas apgrozības periodu, kas paredz, ka divas nedēļas pēc eiro ieviešanas - līdz 2014.gada 14.janvārim - varēs norēķināties gan latos, gan eiro. Līdzīgs divu nedēļu periods bija noteikts Igaunijā, Slovākijā un Slovēnijā, un tas tika noteikts kā pieņemams periods gan pakalpojuma saņēmējam, gan sniedzējam. Otrkārt, likumprojektā ir arī svarīgi panti par naudas maiņas periodu - likums paredzēs, ka sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas iedzīvotāji varēs mainīt skaidro naudu komercbankās. Mēnesi latus pret eiro varēs apmainīt atsevišķās Latvijas Pasta nodaļās, bet Latvijas Bankā naudu varēs mainīt bez termiņa ierobežojuma," iepriekš skaidroja Latvijas eiro projekta vadītāja.
Latvija kļuva par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti 2004.gada 1.maijā. Iestāšanās līgums ES paredz arī to, ka Latvijā tiks ieviests eiro. Taču, lai eiro ieviestu, Latvijai ir jāatbilst vairākiem ekonomiskiem kritērijiem, ko 1992.gadā Māstrihtā noslēgtajā līgumā noteikušas ES dalībvalstis.
Māstrihtas kritēriji paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās procentu likmes ir viszemākās, un inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā.
Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā pašlaik ir 2014.gada 1.janvāris.