Viņš savu sacīto pamato ar to, ka ES ekonomiskais embargo – sankcijas – sāpīgi atsauksies ne tikai uz Latvijas ražotājiem, kas piegādā savas preces Baltkrievijas partneriem, un arī tiem, kuri no šīs valsts importē preces, bet jo īpaši ietekmēs tranzītbiznesu – autopārvadātājus, dzelzceļu, ostas, arī bankas.
"Viens miljards eiro gadā būtu sava veida kompensācija par pazaudēto tirgu, kravu sarukumu ostās, transporta nozares apsīkumu, jauniem bezdarbniekiem, nodokļu ieņēmumu kritumu," sacīja A.Čepānis.
Viņš pieļauj, ka Latvija pat varētu kaulējoties prasīt vēl vairāk par vienu miljardu eiro, jo Baltkrievija varot spert adekvātus soļus un ieviest savas sankcijas pret ES, tostarp arī pret Latviju.
"Pārvadātājiem kravu apjoms uzreiz nobruks lejā, vai arī pamatīgi pieaugs izmaksas, ja nāksies Ukrainas kravas vest caur Krieviju, nevis pa taisno caur Baltkrieviju," skaidroja A.Čepānis.
Par iespējamajām katastrofālajām sekām transporta un tranzītbiznesa jomā – pārvadātāju, ostu, tranzītbiznesa – pārstāvji ir parakstījuši kopīgu vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. "Vēstule nosūtīta, taču atbildes pagaidām vēl nav saņemta," teica A.Čepānis. Viņš norāda, ka jautājums ir ļoti svarīgs, jo šīs nedēļas nogalē par iespējamajām ekonomiskajām sankcijām pret Baltkrieviju tiks lemts ES ārlietu ministru tikšanās laikā.