Horvātija apņēmās pievienoties eirozonai, kad 2013. gadā kļuva par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Šā gada 1. janvārī horvāti savu nacionālo valūtu kunu nomainīja pret eiro. Vienlaikus ar eiro ieviešanu Horvātija pievienojās Šengenas zonai. Līdz ar to Horvātija ir kļuvusi par 20. eirozonas un 27. Šengenas zonas dalībvalsti. Turklāt Horvātija 2023. gadā ir nākamā aiz Baltijas valstīm, kas pievienojās eirozonai attiecīgi 2011. gadā (Igaunija), 2014. gadā (Latvija) un 2015. gadā (Lietuva).
Eiro nav maģisks rīks, kas var atrisināt ekonomikas strukturālos jautājumus, taču bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka spēcīga valūta dod papildu stabilitāti, kas ir svarīgi krīžu laikā. Piemēram, Latvijai dalība eirozonā noteikti ir palīdzējusi pārvarēt Covid-19 pandēmijas grūtības, tikt galā ar finanšu sektora restrukturizāciju un ļāvusi valstij palīdzēt iedzīvotājiem sadzīvot ar energoresursu cenu kāpumu šoziem, saglabājot augstu valsts kredītreitingu un zemas aizņemšanās likmes. Piemēram, patlaban Latvijas valsts aizņemšanās izmaksas ir zemākas nekā tām Austrumeiropas valstīm, kurām ir savas valūtas.
Globālā mērogā ietekmīgās aģentūras Fitch, Moody’s un Standard & Poor’s paaugstināja savu kredītreitingu Horvātijai, kad valsts jūlijā saņēma zaļo gaismu no Eiropas Komisijas un eirozonas finanšu ministriem, jo bija izpildīti vairāki kritēriji, atgādina medijs Politico. Horvātijas finanšu ministrs Marko Primoraks izdevumam norādījis, ka procentu likmes un aizņēmumu izmaksas kopumā pieaugs, tomēr pieaugums būs daudz mazāks, nekā būtu tad, ja valsts nepievienotos eirozonai.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 10. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!