Viena no uzkrājumu veidošanas problēmām ir zema atdeve fiksēta ienesīguma finanšu instrumenta tirgos, kas peļņas gūšanai prasa uzņemties aizvien lielāku risku. Tomēr jānorāda, ka uzkrājumu veidošana nav pašmērķis. Ja iedzīvotājam ir finansiālās saistības un procentu maksājumi par tām pārsniedz potenciālo noguldījumu atdevi, likumsakarīga ir parādsaistību samazināšana, kas viņa kopējā bilancē dos lielāku saimniecisko efektu. Arī tad, ja tiek piedāvāti finanšu produkti ar potenciāli augstāku procentuālo atdevi, ir vērts apsvērt investīciju riskus. Jo potenciāli augstāka ir solītā atdeve, jo lielāks ieguldījuma risks, līdz ar to nevar izslēgt, ka lielāks finansiālais guvums būs no saistību nokārtošanas, nevis ieguldījuma kādā investīciju projektā.
SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš norāda, ka, piemēram, akciju tirgos augšupeja ilgst jau deviņus gadus, līdz ar to apdomas vērts ir jautājums, vai, plānojot ieguldījumus, varam cerēt uz ilgstošu izaugsmi riskantāko finanšu instrumentu segmentā.
Uzkrāj pamaz
Kā atzīst bankas Luminor vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica, noguldījumi bankās ir strauji auguši un turpinās augt. Bankas vadītāja piebilst, ka Latvijā depozītu daļa kopējos mājsaimniecību un uzņēmumu finanšu aktīvos ir liela – pie mums salīdzinoši ļoti maz ir uzkrājumu dažādos ieguldījumu fondos, naudas tirgus fondos un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Taču vienlaikus depozītu attiecība pret valsts ekonomikas kopējo apjomu (iekšzemes kopproduktu (IKP)) ir zema, īpaši mājsaimniecībām.
Gabrilovica atsaucas uz Eurostat 2016. gada datiem, kas rāda, ka Latvijā mājsaimniecību noguldījumi attiecībā pret IKP ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā (ES), pārspējot tikai Ungāriju un Rumāniju. ES vidējais rādītājs šajā ziņā ir nedaudz virs 60%, savukārt Latvijā – aptuveni 25%. Nefinanšu uzņēmumu noguldījumu īpatsvara ziņā no IKP esam tuvāk ES vidējam līmenim – Latvijai 17,4%, savukārt ES vidējais – 22,4%.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 25. jūnija, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
oskars
VVZ
melnais humors