Viņš skaidro, ka pērn audzis pasažieru skaits, arī lidmašīnu piepildījuma rādītāji ir labi, tādēļ "operacionālā līmenī nevarētu būt iebildumu pret kompānijas vadību", taču lidsabiedrības prezidenta Bertolta Flika darbu varot izvērtēt tikai pēc iepazīšanās ar gada pārskatu.
Kā ziņots, valsts akcionārs saņēmis neauditētu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti airBaltic zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā.
"Līdz 2009.gadam, ieskaitot, uzņēmuma darbības rādītāji, arī apgrozījuma pieaugums, bija labi," skaidro eksperts, gan uzsverot, ka airBaltic 2009.gada peļņa bija vairāk "grāmatvediska fikcija", jo ietvēra uzņēmuma zīmolu pārdošanas sagaidāmos ieņēmumus.
Pirms plašākas informācijas par airBaltic 2010.gada pārskatu neesot iespējams izvērtēt uzņēmuma vadītāja Flika vadības darbu. "Cik saprotu, uzņēmuma padome, kurā ir arī kompetenti valsts pārstāvji un kura ir iepazinusies ar gada pārskatu, nav izteikusi valdei neuzticību," uzsver Linkaits.
Viņš skaidro, ka 2008.-2010.gadā lielākajā daļā Eiropas valstu bija ekonomiskā krīze, kas kopumā būtiski samazināja aviācijas tirgu, notika dabas katastrofas, un cēlās degvielas cenas.
Tāpat kompānijas peļņas un zaudējumu rādītājus nevarot vērtēt atrauti no apgrozījuma apjoma un veiktajām investīcijām.
Kā ziņots, Satiksmes ministrija (SM) kā valsts kapitāla daļu turētājs airBaltic saņēmusi akciju sabiedrības padomes lēmumu, kurā lidsabiedrības valde piedāvā sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu par 63,68 miljoniem latu, informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
No šīs summas 30 miljoni latu būtu jau VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) un SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) īpašumā esošo obligāciju konvertācija, bet pārējā daļa būtu apmaksa naudā, kas nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības turpmāku darbību un attīstību.
Augulis informē, ka akcionārs saņēmis neauditētu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti airBaltic zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) norādīja - ja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) īsā laika posmā neizpildīs viņam un Satiksmes ministrijai saistībā ar airBaltic uzticētos uzdevumus, būs jāapsver Auguļa atbilstība ieņemamam amatam.
Viņš norādīja, ka jau 14.jūnijā izveidotajai darba grupai Auguļa vadībā bija jārisina trīs svarīgi ar airBaltic saistīti uzdevumi, proti, akcionāru līguma izmaiņu jautājums, jautājums par uzņēmuma finansēm un airBaltic padomes darba atsākšana. Satiksmes ministrs esot ticis galā tikai ar pēdējo no minētajiem uzdevumiem.
Premjers neprecizēja, ko viņš saprot ar vārdiem "īss laiks".
Dombrovskis skaidroja, ka valdības ārkārtas sēde par šo jautājumu var tikt sasaukta jebkurā laikā, taču ir nepieciešams no Satiksmes ministrijas iegūt visus vajadzīgos dokumentus.
Pēdējo sešu gadu laikā Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic strādājusi ar kopumā 42,7 miljonu latu zaudējumiem, liecina biznesa portāla Nozare.lv apkopotā informācija.
Pagājušajā gadā airBaltic zaudējumi sasniedza 34,2 miljonus latu, kas ir lielākie zaudējumi pēdējo sešu gadu laikā.
2009.gadā aviokompānijai izdevās strādāt ar 14 miljonu latu peļņu, tomēr gadu iepriekš airBaltic zaudējumi sasniedza 27,8 miljonus latu. Zaudējumu rekordu var izdoties pārspēt šogad, jo zaudējumi gada pirmajos piecos mēnešos bija 13 miljoni latu.
2007.gadā airBaltic peļņa bija 1,24 miljoni latu, kamēr 2006.gadā aviokompānija strādāja ar 4,06 miljonu latu lielu peļņu.