Finanšu tirgos briest jaunas ziepes

Vēl būtiskāka ietekme ir tam, ka centrālo banku iepriekš veiktā ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas atdeve sevi faktiski ir izsmēlusi. Tautsaimniecība neaug, taču parādu kalni ir ievērojami lielāki nekā pirms iepriekšējās finanšu krīzes, un tas var kļūt par iemeslu jauniem satricinājumiem finanšu tirgos, līdz ar to liekot ieguldītājiem mainīt investīciju stratēģijas uz tādām, kas ļauj pelnīt vai vismaz saglabāt naudu arī globālas ekonomiskās krīzes laikā.
 

Atzadzies lēnīgums

"Scenārijs, ka globālā izaugsme palēninās līdz zemākajam tempam pēdējā desmitgadē, kļūst arvien reālāks. Neizbēgami palēnināsies arī attīstīto valstu izaugsme. Izteiktāk tas būs vērojams eirozonā, kur atsevišķas valstis, piemēram, Vācija un Itālija, balansēs uz recesijas robežas. Labāk veiksies ASV. Vēl straujāks kāpums būs Āzijas reģionā, tajā skaitā reģiona smagsvaros – Ķīnā un Indijā," potenciālos izaugsmes scenārijus ieskicē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. 

Par to, ka pasaules ekonomikā ir nepatikšanas, liecina arī atsevišķas pazīmes finanšu tirgū. 

Baltic International Bank (BIB) investīciju portfeļu pārvaldnieks Konstantīns Goluzins stāsta – tas, ka ASV valsts desmit gadu dzēšanas termiņa obligāciju ienesīgums pirmo reizi kopš 2007. gada kļuvis mazāks par divu gadu obligāciju ienesīgumu, ir signāls tam, ka pasaules ekonomika var nevis vienkārši sabremzēties, bet ir iespējama arī recesija. 

"Jau tagad līdzekļi plūst no riskantajiem aktīviem uz bezriska aktīviem, ko veido tās obligācijas, kuru emitentu kredītreitings ir investīciju līmenī. Investori baidās, ka valstis ar sliktu finanšu situāciju ekonomiskās recesijas laikā nespēs apkalpot savas parādsaistības, līdz ar to būs spiestas restrukturizēt tās, kā savulaik to izdarīja Grieķija. Runājot par konkrētām valstīm, tad Eiropā šodien tāda valsts ir Itālija, un Itālijas parādsaistības pie noteiktiem negatīviem scenārijiem var tikt pārskatītas," situāciju komentē BIB finanšu eksperts.

Pēc Gašpuiša domām, primāri izaugsme būs atkarīga no tā, cik noturīgs būs katras valsts iekšējais pieprasījums, jo no ārpuses pūtīs auksti vēji un izaugsmes iespējas būs ierobežotākas.

Pēc eksperta teiktā, nākamgad tiekot paredzēta ekonomiskās situācijas uzlabošanās Latīņamerikā, taču pēdējie notikumi Argentīnā norāda, ka tā tuvojas krīzei ar defolta iespēju, un tas var atstāt ietekmi uz visa reģiona atgūšanos. "Grūti vēl prognozēt Argentīnas sarežģījumu ietekmi uz blakus valstīm, tomēr kopumā strauji augošo valstu grupu gaida sarežģīti laiki. To var teikt arī par Turciju un stagnējošo Krievijas ekonomiku," piebilst SEB bankas eksperts. 

Savukārt attiecībā uz Austrumeiropas un Baltijas valstīm ekonomists saredz ieguvumu iespējas. Viņaprāt, prasmīgi koordinējot ekonomiskos procesus ES līmenī, Baltijas un Austrumeiropas reģionam ir labas iespējas piesaistīt jaunas investīcijas. Te, protams, arī ekonomika neizvairīsies no globālajām vēsmām, taču izaugsmes tempi, pēc eksperta domām, varētu būt virs vidējā eirozonas tempa. "Vitalitāte un konkurētspējas priekšrocības, kas daudzējādā ziņā joprojām balstās lētākā darbaspēkā, ļautu aktivizēt arī eirozonas atgūšanos, stimulējot reģiona patēriņu," secina Gašpuitis.