Konjunktūra un izaicinājumi
"Vērtējot vispārināti, pašreizējie konjunktūras nosacījumi investīcijām uzlabojas. Starptautiskā tirdzniecība atdzīvojusies, izaugsme nostiprinās, kas attiecīgi arī ļauj aktivizēties transporta nozarēm. Taču katra no apakšnozarēm pakļauta savām niansēm, kuru rezultātā vērtējums ir neviennozīmīgs," spriež SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Viņaprāt, ārvalstu investīcijas šajā gadījumā būtu jāvērtē kā investīcijas no potenciālo kravu valstīm, kas nozīmē galvenokārt Krievijas, Baltkrievijas, Ķīnas un Kazahstānas investīcijas.
SEB eksperts uzskata, ka transporta nozare ir fundamentālu izaicinājumu un iespēju priekšā. Tuvākajā laikā investīciju plūsmu pastiprinās ES fondi. Tie nodrošinās projektu īstenošanu ostās, iespējams, arī dzelzceļā. Taču Gašpuitis arī norāda, ka joprojām valda nenoteiktība, jo politiskās domstarpības ar Krieviju un tās uzstādījums attīstīt savas ostas nozīmē, ka privātās investīcijas turpmāk būs piesardzīgas. Ekonomists uzskata, ka izmaiņas iespējamas, ja mainīsies ģeopolitiskais noskaņojums, taču tas nozīmē, ka ne tik drīz.
"Protams, nozares tirgus situācija jāņem vērā. Ja runājam par dzelzceļa – ostu koridoru, tā ekonomiskā nākotne nav spoža. Ir ievērojams risks, ka daļa pa to pārvadāto kravu var tikt novirzīta uz Krievijas ostām,» piebilst Luminor ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un teic, ka privātie spēlētāji tranzīta nozarē šobrīd ļoti piesardzīgi izturas pret investīciju veikšanu, attiecīgi arī ārvalstu investoriem interese varētu būt neliela, ja vien tie nav kravu īpašnieki, kuri var būt pārliecināti, ka jaudas tiks noslogotas.
Savukārt Gašpuitis norāda, ka jaunu tranzīta ceļu izveide ir laikietilpīgs process un līdzšinējie panākumi liek būt rezervētam. Viņaprāt, konkurence reģionā ir spēcīga un ļoti būtiski ir turpināt uzrunāt potenciālo kravu īpašniekus šeit investēt. "To, kādi būs panākumi, grūti prognozēt, taču ir lietas, kur jāvirzās aktīvāk. Tas ir vienotā pakalpojuma piedāvājums, kas veidotu Latviju kā izdevīgu un pievilcīgu tranzīta koridoru," spriež SEB eksperts.
Viņaprāt, šajā konkurences cīņā ļoti svarīgi ir, ja ienāktu investīcijas multimodālo loģistikas centru izveidē. "Šāds projekts pieteikts Jelgavā un jācer, ka tas tiks īstenots, kas ļaus nozarei attīstīties," piebilst Gašpuitis.
Jaunās vēsmas
Runājot par potenciālajām pārmaiņām transporta apakšnozarēs, Gašpuitis min dzelzceļu un tā modernizāciju. "RailBaltica projekts ir milzīgs apjoma projekts, kam ir liels potenciāls mainīt pastāvošo konjunktūru. Joprojām nav pārliecības par dzelzceļa elektrifikācijas nepieciešamību, kas arī var kalpot par zināmu katalizatoru jaunām investīcijām nozarē. Tajā pašā laikā investīcijas jau esošās darbības nodrošināšanai dzelzceļā tiek pastāvīgi īstenotas," situāciju raksturo SEB bankas eksperts.
Strautiņš izsaka viedokli, ka Rail Baltica palielinās plūsmu uz Rīgas lidostu no pārējām Baltijas valstīm. Tas savukārt varētu kalpot par papildu dzinuli avioindustrijas augšupejai. Strautiņš uzskata, ka Latvijas gadījumā šai ekonomikas nozarei ir ļoti labas attīstības perspektīvas, jo, augot ienākumiem, cilvēku vēlme un iespēja ceļot uz ārzemēm augs vairāk nekā proporcionāli ienākumu kāpumam. Tas savukārt atstās iespaidu arī uz investīciju plānošanu transporta industrijā.
"Ir ziņots, ka vairāki iespējamie stratēģiskie investori apsver airBaltic kapitāla daļu iegādi. Tas noteikti būtu viens no lielākajiem uzņēmumu pārdošanas darījumiem Latvijas vēsturē," secina Strautiņš.
Viņš saskata attīstības iespējas arī autopārvadājumos. "Pieprasījums pēc tiem noteikti augs vietējā tirgū, attīstoties tirdzniecībai, rūpniecībai, celtniecībai, lauksaimniecībai, kas ir lieli pārvadājumu pakalpojumu izmantotāji. Tāpat ir iespējas autotransporta pakalpojumu eksportā, kas nav ģeogrāfiski tik ierobežots kā dzelzceļš, turklāt ir ļoti dinamiski attīstījies kopš 2000. gada. No 2000. līdz 2016. gadam autotransporta pakalpojumu eksports audzis no 53 līdz 495 miljoniem eiro. Progress bijis straujš, bet vēl ir daudz neizmantotu iespēju, Lietuvas autopārvadājumu eksports ir vairākkārt lielāks," secina Luminor eksperts.
Arī Gašpuitis uzskata, ka autotransporta pārvadājumu pakalpojuma sniedzēji spējuši pielāgoties situācijai, aktīvi diversificējot darbību un rodot jaunus tirgus. SEB speciālists piebilst, ka, aktivizējoties tirdzniecībai, interese par investīcijām palielinās, jo nepieciešams atjaunot auto parku un efektivizēt darbību. Taču parādās jauns izaicinājums – darbaspēka pieejamība.
Atkarīgs no pašiem
"Latvijā pierādīts, ka iespējams sasniegt ļoti augstu ražīguma līmeni jebkurā ekonomikas nozarē – lauksaimniecībā, rūpniecībā, transportā, tirdzniecībā un citās. Gandrīz viss atkarīgs no paša uzņēmuma, cik tas labi pārvaldīts, cik tajā ieguldīts. Ja šāds uzņēmums rada produktus, kurus var pārdot pasaules tirgū, tas nozīmē iespēju ļoti labi nopelnīt, jo algu līmenis atkarīgs no vietējā darba tirgus, kurā izmaksas joprojām ir krietni zemākas nekā bagātajās valstīs. Tātad investīciju atdeve vispirms atkarīga no paša uzņēmuma," spriež Strautiņš.
Viņš atgādina, ka transporta nozare ir viena no eksportspējīgajām. Tātad iespēja piesaistīt investīcijas pastāv, norāda ekonomikas speciālists. Jāpiebilst, ka investīcijām labvēlīgs šobrīd ir arī finanšu tirgu mikroklimats. Gan augošās akciju cenas, gan vēl aizvien vēsturiski zemās procentu likmes liek investoriem meklēt jaunas ieguldījumu iespējas, vienlaikus audzējot arī riska toleranci. Tādējādi, ja vien ir vēlme atrast kādam uzņēmumam investoru vai veidot potenciāli plašāku akcionāru loku, tad no naudas piesaistes viedokļa grūti iedomāties izdevīgāku brīdi, kā ir patlaban. Turklāt šķiet, ka pasaules ekonomika turpinās uzņemt apgriezienus, kas nozīmē aktīvāku tirdzniecību valstu starpā, un šādā gadījumā transporta uzņēmumu perspektīvas izskatās daudzsološas arī tuvākās nākotnes kontekstā. Protams, ar nosacījumu, ka pēdējos gados ievērojami pieaugusī finanšu instrumentu dārdzība akciju un obligāciju tirgos nebūs par iemeslu kārtējā burbuļa plīsumam.
grafists.