Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Jaunuzņēmējiem un pētniekiem šogad pieejamie valsts finanšu atbalsta instrumenti attīstībai

2022. gadā tiek likti pamatakmeņi tam, lai nākotnē valsts un fondu piešķirtais finansējums tiešā mērā palīdzētu sasniegt tehnoloģisko izrāvienu un inovatīvu uzņēmējdarbību, vienlaikus šis ir arī pārejas posms vēl pirms spēkā stājās jaunā perioda finansējums, tāpēc gan uzņēmējiem, gan zinātniekiem ir rūpīgi jāseko līdzi atvērtajām programmām un pieejamiem naudas līdzekļiem.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apkopojusi un izcēlusi pieejamās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA programmas un aktivitātes, kur gan topošie zinātnē bāzētie uzņēmumi, gan pētnieki var pieteikties finansējumam vēl šogad.

LabsofLatvia.com vēstī, ka pašlaik jaunuzņēmumiem akcelerācijas fondu finansējumu turpina piedāvāt tikai Commercialization Reactor un Buildit.

Commercialization Reactor primārais fokuss ir zinātnisko atklājumu komercializācija un dziļo tehnoloģiju uzņēmumu skaita palielināšana Latvijā. Pašlaik jaunuzņēmējiem ir iespēja saņemt kopējo finansējumu 300 tūkstoši eiro apmērā. Taču tā kā zinātnē balstīto biznesu izveidei un vadībai ir nepieciešamas specifiskas prasmes, mēs aicinām interesentus vispirms piedalīties intensīvā sešu nedēļu apmācību kursu Cutting-Edge Entrepreneurship, ko īstenojam kopā ar LIAA un Rīgas Ekonomikas augstskolu,” skaidroja fonda valdes priekšsēdētāja Ilona Gulčaka.

Viņa arī piebilst, ka visus programmas absolventus Commercialization Reactor aicinās uz Ignition Event šā gada maijā, kur potenciālie uzņēmēji varēs sastapt dažādu valstu zinātniekus, uzklausīt viņu atklājumus un izlemt, vai kopā ar tiem veidot kopīgu jaunuzņēmumu. “Pēc tam sekmīgākās komandas arī var pieteikties finansējumam – vispirms līdz 50 tūkstošiem eiro pirmssēklas finansējumam, pēcāk – līdz 250 tūkstošiem sēklas finansējumam.

Tiem jaunuzņēmumiem, kuriem aktuāla ir prototipu ražošana, pašlaik lieti varētu noderēt LIAA atvērtā programma Prototech, kur līdz 24. aprīlim ir atvērtas konsultācijas par tehnoloģiski ietilpīga prototipa vai pakalpojuma potenciālo izstrādi. Konsultācijām jāpiesakās portālā business.gov.lv, sniedzot īsu aprakstu par prototipa ieceri.

Plānots, ka pirmajā uzsaukumā būs pieejami 225 000 EUR, kas nodrošina atbalstu vismaz 15 prototipu izstrādei. Prototipēšanas programma Prototech sniedz atbalstu inovatīvi un tehnoloģiju intensīviem sīkiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem produktu vai tehnoloģiju prototipu izstrādē un attīstībā, minimālā dzīvotspējīga produkta izstrādes procesam. Prototipu pēc pieprasījuma izstrādās sadarbības partneri - Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte vai Rīgas Stradiņa universitāte, izmantojot tām pieejamos pētniecības un izstrādes resursus. Prototipu izstrāde 100% tiek finansēta Norvēģijas finanšu instrumenta atbalsta ietvarā.

Tikmēr šā gada aprīlī LIAA plāno izsludināt pēdējo jeb ceturto kārtu zinātnes komercializācijas programmā ar pieejamo finansējumu aptuveni 800’000 eiro, jo šos projektus ir jāpagūst noslēgt 2023. gada vidū. Šiem līdzekļiem kā saņēmēji var pieteikties pētniecības organizācijas.

“Šī kārta no citām atšķirsies ar to, ka tai ir noteikta specifika tematika, proti, bioekonomika. Vienlaikus tā kā projektu īstenošanas termiņš ir īsāks, tad šajā uzsaukumā LIAA sagaidītu jau gatavākas idejas un iestrādes, jo programmas uzstādījums un mērķis gan saglabājas kā iepriekš. Proti, noslēgumā zinātnieku iesniegtās idejas būtu jāmēģina komercializēt,” skaidroja LIAA direktora vietniece Laura Očagova.

Pašlaik LIAA veic pēdējos noteikumu saskaņošanas posmus, līdz ar pētnieki un pētnieciskās organizācijas ir aicinātas sekot līdzi jaunumiem aģentūras tīmekļa vietnē.

Tikmēr EM uzsākusi darbu pie jaunas valsts pētījumu programmas (VPP) izveides - “Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma”. Šajā VPP Latvijas pētniekiem no 2022. līdz 2024. gadam paredzēts novirzīt līdz 12 miljoniem eiro, aptuveni 4 miljoni eiro gadā, tādu pētījumu īstenošanai, kas ir misijas orientēti, ir definēti ilgtermiņā un kuriem ir sagaidāms augsts komercializācijas potenciāls.

Programmā kā prioritātes ir izvirzītas divas viedās specializācijas stratēģijas jeb RIS3 jomas: pirmkārt, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija un, otrkārt, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas.

Paredzēts, ka šajā VPP atklāts konkurss, kurā plānots izvēlēties vienu pētniecības konsorciju katrā no RIS3 jomām, sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi, tiks organizēts 2022. gada otrajā ceturksnī un plašāka informācija par VPP būs pieejama gan EM, gan Latvijas Zinātnes padomes tīmekļa vietnē. Plānots, ka EM šo programmu pēc 2024. gada paplašina un rod iespēju ilgtermiņa pētījumu īstenošanai arī citās Latvijā definētajās RIS3 jomās.

Ar 2023. gadu plānots uzsākt programmu “Aizdevums ar granta elementu inovatīvu iekārtu iegādei”, kuras mērķis ir veicināt ražošanas procesu pilnveidi, ieviešot inovatīvus ražošanas procesus un nodrošināt jaunizstrādātu produktu komercializāciju. Tāpat plānots ieviest aizdevumus pētniecībai un attīstībai – modernu tehnoloģiju pārnesei un prototipēšanai ar mērķi sekmēt inovatīvu uzņēmumu attīstību Latvijā. Kopumā finansējums plānots 50 miljoni eiro apmērā.

Būtisks finansiālais atbalsts ieplūdīs arī no Eiropas atveseļošanās fonda. LIAA pārziņā būs trīs bloki, proti, programma digitalizācijas veicināšanai, RIS3 pārvaldības mehānismu Latvijā un jaunu tehnoloģiju pārstāvniecību izveide.

Ja runājam par pirmo bloku, tad LIAA plāno īstenot apjomīgu programmu, kurā mērķauditorija būs ļoti plaša, bet tostarp arī uzņēmēji. Kopējais finansējums būs 40 miljoni eiro. Šo programmu plānots izsludināt 2022. gada nogalē, savukārt tajā iesniegtie projekti būs jānoslēdz 2026. gada vidū.

“Pašlaik LIAA saskaņo ar Ekonomikas ministriju noteikumus, taču šie līdzekļi ir paredzēti digitalizācijai visplašākajā šā vārda nozīmē. Tiesa, šī aktivitāte ir cieši saistīta ar citu programmu, kas arī tiek īstenota no Atveseļošanās fonda finansējuma, tas ir, Latvijā ir plānots attīstīt Eiropas digitālos inovāciju centrus jeb EDIH,” piebilda LIAA pārstāve.

Pēc Očagovas sacītā, ir paredzēts, ka mums vajadzētu būt diviem šādiem centriem. Tiem būs būtiska loma, lai interesenti varētu saņemt finansējumu digitalizācijai, jo, piesakot savu projektu, vajadzēs arī uzrādīt no šā digitālā inovāciju centra izsniegto digitālās attīstības ceļa karti. Arī šie noteikumi ir izstrādē un saskaņošanā, jo pat Eiropas Savienības līmenī vēl ir daudz jautājumu, kas jāatrisina,” teica LIAA direktora vietniece.

Savukārt, ja runājam par otru darbības bloku, proti, viedās stratēģijas pārvaldības mehānismu, tad LIAA uzdevums būs veidot katrai no jomām – zināšanu ietilpīga bioekonomika, viedā enerģētika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas – vadības grupas, noteikt stratēģiju, izvirzīt sasniedzamos mērķus, definēt vērtību ķēdes un tā joprojām.

“Lai mēs turpmāk mērķtiecīgi strādātu pie prioritārajām jomām, kur tiešām ir sagaidāms tehnoloģiskais izrāviens, turpmāk arī finansējuma piešķiršana būs pakārtota iepriekš minētajām viedās specializācijas jomām un sasniedzamajam mērķiem. Tāpēc vēl šogad esam plānojuši katrai RIS3 jomai vadības grupas, kurās būs pārstāvji gan no augstākās izglītības iestādēm, gan no ministrijām, gan no industrijas. Attiecīgi arī šogad ir jāsāk strādāt pie stratēģijām,” pastāstīja Očagova.

Tāpat šā Atveseļošanās fonda ietvaros, LIAA plāno izveidot vēl vismaz divas tehnoloģiju pārstāvniecības. Jau pašlaik viena šāda pārstāvniecība Briselē, kas sniedz atbalstu, lai uzņēmumi varētu iekļūt “Horizon” projektos.

“Mūsu plāns ir atvērt vienu pārstāvniecību Šveicē saistībā ar Eiropas Kodolpētījumu organizāciju jeb CERN, lai palīdzētu mūsu uzņēmējiem startēt tās izsludinātajos iepirkumos vai konkursos. Par otru valsti vēl pašlaik analizējam situāciju un lemjam,” teica Očagova.

Runājot par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) jauna perioda finansējumu, tad tajā LIAA ir paredzējusi investēt 39 miljonus eiro tehnoloģiju inkubatoros, kas ir vairāk nekā līdz šim. Tiesa, šo tīklu ir plānots veidot plašāku, tostarp arī pārstāvniecību Rīgā. Tikmēr tehnoloģiju un inovāciju programmai ir paredzēti ap 26 miljoniem eiro.

“Šis mazāk nekā pašreizējā plānošanas periodā, tomēr daļa finansējuma tiks kompensēta ar jauno RIS3 pārvaldības modeli, tāpēc kopumā finansējums inovāciju un tehnoloģiju nozarei jaunajā periodā noteikti būs vairāk,” pauda Očagova.

Arī jaunajā periodā joprojām spēkā būs inovāciju vaučeri, ko arī pašlaik var saņemt, taču jaunums būs tajā, ka komercializācijas programmā finansējuma saņēmējs būs komersants, nevis pētniecības organizācija, kā tas ir bijis līdz šim.

Kopumā nākamajā ERAF finansējuma periodā tehnoloģiju, inovāciju un zinātnes komercializācijas veicināšanai LIAA vien būs pieejams 71 miljons eiro.

Jau vēstīts, pašlaik ir aktīva pieteikšanās bezmaksas sešu nedēļu apmācību programmai Cutting-Edge Entrepreneurship, kas sagatavo interesentus zinātnē balstītā jaunuzņēmuma dibināšanai un vadībai. Apmācībām var pieteikties līdz 23. martam, lekcijas tiešsaistē sāksies jau 24. martā.

Plašāka informācija un reģistrācija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA)  mājaslapā.  

Apmācības organizē LIAA, sadarbībā ar Commercialization Reactor un Rīgas Ekonomikas augstskolu.

Mācības tiek īstenotas Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektos Inovāciju motivācijas programma un Tehnoloģiju pārneses programma. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses