Uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmumu izvairīšanās no sadarbības ar eirozonas valstīm patlaban ir vērojama kā tendence, Golsts atbildēja, ka par tendenci īsti runāt nevar, jo tie ir tikai LGA atsevišķi novērojumi ikdienas darbā ar uzņēmumu pārstāvjiem.
Ikdienā strādājot ar uzņēmējiem, Golsts arī secinājis, ka ekonomiskā krīze Latvijā beidzās jau 2010.gada beigās un 2011.gada sākumā. "Situācija stabilizējās, uzņēmēji aptvēra radušos zaudējumus un sāka plānot attīstību," norādīja LGA vadītājs.
Par noskaņojumu ekonomikā Golsts spriež arī pēc uzņēmēju pieprasītākajiem LGA finanšu instrumentiem - 2009.-2010.gadā LGA vairāk nodarbojās ar glābšanas operācijām, izsniedzot garantijas kredītbrīvdienām, kā arī tika dotas garantijas uzņēmumiem ar sliktu finanšu stāvokli, ko LGA citkārt nedarītu. "Tagad atgriežamies pie tradicionāliem instrumentiem - kredīta garantijām un mezanīna aizdevumiem, kas vērsti uz nākotni un biznesa attīstību," norādīja LGA direktors.
Golsts stāstīja, ka, ņemot vērā notikumus ap eirozonas krīzi un starptautisko finanšu analītiķu brīdinājumus par nākamo finanšu krīzi, patlaban uzņēmēji ir piesardzīgi.