Pārtrauks drukāšanu
Iespējams, pats būtiskākais Centrālās bankas lēmums saistīts ar plānotajām izmaiņām līdzšinējā ekonomikas stimulēšanas programmā. Paredzēts, ka līdz vasaras beigām ECB saglabās līdzšinējo finanšu aktīvu uzpirkšanas apjomu, atvēlot dalībvalstu obligāciju un citu vērtspapīru iegādei 30 miljardus eiro mēnesī. Sākot ar septembri, šo summu plānots samazināt līdz 15 miljardiem eiro, bet pēc gada beigām ECB vairs neveiks naudas drukāšanu jauniem obligāciju pirkumiem. Tiesa, tas vēl pilnībā nenozīmē pilnīgu līdzšinējās t. s. maigās finanšu politikas izskaušanu, jo ECB vadītājs Mario Dragi Rīgā notikušās preses konferences laikā vērsa uzmanību uz to, ka pēc līdz šim nopirkto parāda vērtspapīru dzēšanas atpakaļ atgūtā nauda varētu tikt reinvestēta. Tas savukārt izraisīja momentānu reakciju finanšu tirgos, palecoties gan akciju, gan obligāciju cenām. Attiecībā uz obligācijām tas nozīmē ienesīguma kritumu, līdz ar to lētāka finansējuma piesaistes iespējas. Pozitīva reakcija bija vērojama gan akciju, gan obligāciju tirgos.
Ziņas par Centrālās bankas finanšu stimulu samazināšanu biržā varētu izraisīt pilnīgi pretēju reakciju, jo nozīmē, ka kopējās uz vērtspapīru pirkšanu pozicionētās naudas apjoms samazinās. Savukārt šajā gadījumā ir cerības, ka kaut kāda nauda pēc tam, kad līdz šim nopirktās obligācijas tiks dzēstas, atkal atgriezīsies vērtspapīru tirgos.
Būtu kļūdaini uzskatīt, ka nule kā aprakstītās nianses attiecas tikai uz biržas spekulantiem, bet ierindas iedzīvotājam ar to nav nekāda sakara. Patiesībā ECB lēmums stimulē ne tikai biržas, bet kopēja pozitīva investīciju mikroklimata saglabāšanos arī reālajā ekonomikā. Jaunas investīcijas nozīmē arī lielākus rūpnieciskos un pakalpojumu pasūtījumus, savukārt tas rada noturīgu vai augošu pieprasījumu pēc darbarokām, gala rezultātā veicinot arī kopējā labklājības līmeņa palielināšanos. ASV Federālo rezervju sistēmai uzsākot valsts obligāciju uzpirkšanu, tās mērķis bija tieši aizdevuma procentu likmju kritums un tas, lai komercbankas ne tik daudz nodarbojas ar valstu kreditēšanu, bet ar privātā sektora kreditēšanu, ar lētākiem aizdevumiem aktivizējot gan mājokļu tirgu, gan celtniecību un pastarpināti arī ražošanu un tirdzniecību.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 19. jūnija, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!