"Uzraudzība darīja to, kas iespējams, reaģējot uz situāciju. Arī augsti starptautisko institūciju ierēdņi secinājuši, ka FKTK reaģēja adekvāti," izteicās Reirs. Viņš arī uzsvēra, ka ir noticis noziedzīgs nodarījumus, kuram nebijis iespējams veikt "pozitīvo uzraudzību", tāpēc arī tagad sākts kriminālprocess.
Reirs arī norādīja, ka Krājbankas trūkstošie 100 miljoni latu nav pazuduši, bet gan atrodas apķīlātos kontos ārzemju bankās un darbs ar šiem kontiem tagad esot tiesībsargājošo institūciju ziņā.
Savukārt finanšu ministrs pastāstīja, ka valdības turpmākā rīcība ar Krājbanku ir atkarīga no tā, ko nolems darīt Lietuvas valdība ar Krājbankas lielāko īpašnieci - Snoras banku. Ja Lietuvas valdība izlems šo banku glābt, tad varētu tikt glābta arī Krājbanka, palielinot tās pamatkapitālu.
Kā ziņots, arī pati FKTK nejūtas vainīga Latvijas Krājbankas krahā, liecina FKTK biroja vadītājas Annas Dravnieces teiktais šorīt intervijā Latvijas Radio.
Viņa emocionāli noraidīja pārmetumus par FKTK darbību šajā lietā, uzsverot, ka banku uzraudzība ir stingra un tiek veikta likumā noteiktajā kārtībā. Diemžēl "no noziedzīgiem nodarījumiem nevaram būt pasargāti", sacīja FKTK pārstāve.
Dravniece akcentēja, ka arī atbildīgais Eiropas Savienības komisārs atzinīgi izteicies par FKTK paveikto Krājbankas lietā, uzteicot Latvijas "proaktīvo un operatīvo rīcību".
Skaidrojot 100 miljonu latu iztrūkumu Krājbankā, Dravniece norādīja, ka bankas valdē, kuras darbā piedalījies arī FKTK pārstāvis, šis jautājums nav skatīts.
Minētie līdzekļi atrodas ārzemju bankās, bet Krājbanka patlaban tiem netiek klāt. To, vai šo naudu izdosies atgūt, parādīšot izmeklēšanas darbības, sacīja FKTK pārstāve.
Par šo naudu FKTK uzzinājusi, kad pagājušās nedēļas ceturtdienā, 17.novembrī, lūgusi Krājbanku akumulēt līdzekļus, bet par līdzekļiem korespondentbankās piektdien, 18.novembrī, saņemts atteikums. Pēc tam notikusi dokumentu sagatavošana un vēršanās Ģenerālprokuratūrā.