Viņš norāda, ka Latvijas iedzīvotājiem un ekonomikai bankas glābšana nāktu par labu, taču esot objektīvi jāsaprot, ka nepieciešamās investīcijas tās darbības atjaunošanai esot pārāk lielas.
Pēc Rungaiņa teiktā, aptuvenās investīcijas, 250 miljoni latu, vērtējama kā pārmērīga summa darbības atjaunošanai bankai, kuras lielākā vērtība - klienti un zīmols -, ir prom. Tāpat esot objektīvi jāizvērtē aprēķinātie zaudējumi un palikušo aktīvu kvalitāte, jo glābšanai nepieciešamā summa varētu izrādīties arī lielāka.
"Pat ja kādam ir brīvi pieejami 300 līdz 350 miljoni eiro (210 līdz 250 miljoni latu), ko ieguldīt maksātnespējīgā bankā, ir grūti iedomāties ekonomisko jēgu to atjaunot, tikai lai padarītu laimīgu Latvijas valsti un tās iedzīvotājus," uzsver Rungainis.
Eksperts piebilst, ka teorētiski būtu iespējama atsevišķu Krājbankas aktīvu un nekustamo īpašumu pārņemšana, atjaunojot zīmolu, taču ne lielākā vērtībā kā pārdesmit miljoni latu. Šādi savulaik sanēta 1995.gadā krahu piedzīvojusī Lielbritānijas Barings banka.
Vienlaikus Rungainis akcentē, ka iespējama būtu arī lielāko noguldītāju un nerezidentu piekrišana norakstīt daļu no noguldījumiem, lai banku varētu sanēt, kā tas izdarīt 90.gadu beigās ar "Rīgas komercbanku", taču "Krājbankas" gadījumā šāds risinājums varētu būt maz ticams, jo banka esot daudz lielāka un zaudējumi - apjomīgāki.
Jau ziņots, ka Krājbankas administrators KPMG Baltics iesniegtajā maksātnespējas risinājumā lūdzis Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) iespēju tuvāko septiņu dienu laikā turpināt sarunas ar potenciālajiem investoriem un pabeigt vispusīgi izskatīt pēdējās dienās saņemtos sanācijas priekšlikumus, lai pārliecinātos par tā ekonomisko pamatotību un risinājuma izdevīgumu Krājbankas kreditoriem.
"Ja minēto septiņu dienu laikā saņemtos sanācijas priekšlikumus administrators neatzīs par īstenojamiem, KPMG piedāvātais bankas maksātnespējas risinājums būs Krājbankas bankrots," sacīja FKTK pārstāve.
FKTK sākusi vakar iesniegtā maksātnespējas risinājuma izvērtēšanu un 30 dienu laikā, ne vēlāk kā 22.februārī, lems par iesniegtā risinājuma apstiprināšanu vai noraidīšanu, ņemot vērā arī iespējamos KPMG veiktos precizējumus maksātnespējas risinājumā.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī Latvijas Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu.