Bankrotu lūdza sākt Krājbankas administrators - revīzijas kompāniju SIA KPMG Baltics, kas secināja, ka neviens no četriem saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.
Kā pirmos darbus, ko administrators darīšot, Jurcāns minēja organizētu un plānveidīgu darbu pie bankas aktīvu realizācijas, sākot no tiem aktīviem, ko kavēšanās ar bankrota sākšanu ietekmējusi visvairāk.
Kā lielākās aktīvu grupas viņš minēja kredītu portfeli, kas tiks grupēts pēc kvalitātes, kredītu izsniegšanas termiņa, un tad tiks domāts, kādās lotēs kredītus potenciālajiem pircējiem piedāvāt. Patlaban interese tikusi izrādīta par Krājbankas nekustamajiem īpašumiem, atsevišķām kredīta portfeļa daļām un bankomātiem, sacīja Jurcāns. Pēc viņa teiktā, aktīvu realizācija, lai kreditoru interesēs atgūtu naudu, noteikti nebūs nedēļu vai dažu mēnešu jautājums, bet gan varētu aizņemt laiku no 13 līdz 16 mēnešiem.
Sīkāk par plānotajām darbībām administrators plašāku sabiedrību informēs tuvākajās dienās.
Saskaņā ar saņemtajiem sanācijas priekšlikumiem bankas darbības atjaunošanai no valsts būtu nepieciešami vismaz 170 miljoni latu, tādēļ ticis lūgts Finanšu ministrijas (FM) viedoklis. Gan FM, gan Latvijas Banka atzinušas, ka Krājbanka nav sistēmiska banka un tās likvidācijas ietekme uz tautsaimniecību būs salīdzinoši neliela. FM atbildējusi, ka valsts nav ieinteresēta atbalsta sniegšanā bankai.
Tikmēr kreditoru pārstāvji tiesā pauda viedokli, ka bankas bankrots nav sākams, jo nepietiekami izvērtētas sanācijas iespējas. Kreditoru ieskatā Krājbankas finanšu stāvoklis nav tāds, lai sanācija nebūtu iespējama.
Kreditori uzskata, ka KPMG Baltics argumenti par bankrota sākšanu nav pietiekami motivēti un izsvērti, kā arī pārmet administratoram, ka tas nav piedāvājis pats savu bankas sanācijas plānu.
FKTK 2011.gada novembrī apturēja Krājbankas darbību, jo bankā konstatēts līdzekļu iztrūkums. Krājbanka tika slēgta pēc tam, kad Lietuvas valdība nacionalizēja tās mātes banku Snoras. Gan Snoras, gan Krājbankas īpašnieki un vadītāji tiek turēti aizdomās par nelikumībām abu banku pārvaldē.
Krājbanku par maksātnespējīgu tiesa pasludināja 2011.gada 23.decembrī.
No Krājbankas kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds - 60% prasījumu kopsummas, tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).
Kā ziņots, otrdien tiesa noraidīja vairāku kreditoru prasības no Krājbankas administratora pienākumiem atcelt KPMG Baltics. Tiesa noraidīja arī Izdevniecības žurnāls Santa pieteikto lūgumu apturēt tiesvedību, iekams Satversmes tiesa nav pieņēmusi savu nolēmu sūdzības lietā, kas sākta pēc izdevniecības īpašnieces Santas Ančas un vairāku citu Krājbankas noguldītāju pieteikumiem.
Ar sūdzībām par kreditora darbību tiesā bija vērsies bijušais bankas īpašnieks un padomes loceklis Vladimirs Antonovs, bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis, SIA Veiksmes līzings, bijušais Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns, SIA Travelvia, SIA Izdevniecība žurnāls Santa, SIA WK Corporate Services Ltd., kā arī vēl dažas personas un Rīgas dome.
Maksātnespējas lietā ir kopumā 21 dalībnieks, tostarp arī "Krājbankas" bijušās amatpersonas, piemēram, bankas bijušais prezidents Ivars Priedītis, V.Antonovs un Aleksandrs Antonovs, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta. Atsevišķas personas lietā pārstāv pat vairāki advokāti.