Swedbank ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka salīdzinājumā ar 2011.g. janvāri mazumtirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par gandrīz 17%. Visstraujāk auguši pārdošanas apjomi datoriem, programmatūras un telekomunikācijas iekārtām – par 80% gada laikā. Kāpums ir arī mājas precēm - elektrotehnikai, audio un video aparatūrai, mēbelēm, grīdas segumiem – kopā par aptuveni 37%, kā arī sporta precēm – par 54%. No Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem sanāk, ka gandrīz visām šīm produktu grupām cenas ir bijušas mazākas nekā pirms gada.
"Iedzīvotāju ienākumu kāpums gada sākumā diez vai ir bijis liels, turklāt ienākumi palielinājās tikai noteiktai daļai sabiedrības. Bet zemākas cenas kopā ar lielāku iedzīvotāju optimismu varētu motivēt pirkt vairāk ilglietošanas preču. Mājsaimniecību kredītslogs arī kļuvis mazāks. Patērētāju noskaņojums šī gada sākumā turpināja uzlaboties.
Tomēr mazliet paradoksāli, ka diezgan būtisks optimisma kāpums februāra sākuma noticis vien tādēļ, ka vairāk iedzīvotāju ieplānoja kaut ko iekrāt nākamajos 12 mēnešos. Savukārt mājsaimniecību finanšu stāvokļa novērtējums turpmākiem mēnešiem nav tik daudz uzlabojies. Tas varētu norādīt uz to, ka iedzīvotāji plāno tā saucamos „piesardzības” uzkrājumus un turpmāk varētu tērēt apdomīgāk," skaidro L. Strašuna.
Viņa vienlaikus norāda, ka diemžēl Latvijā joprojām ir daudz tādu mājsaimniecību, kas nevar atļauties veikt lielākus pirkumus, pat neskatoties uz izdevīgām cenām, jo piemēram, 14.3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem meklē darbu, turklāt iedzīvotāju skaits turpina mazināties.
"Visticamāk, mazumtirdzniecības apgrozījuma izaugsmi
galvenokārt virza turīgākā sabiedrības daļa. Iespējams, tā vietā, lai priecātos
par šo patēriņa pieaugumu un attiecīgi nodokļu ieņēmumu kāpumu, būtu
nepieciešams steidzami ķerties pie ienākumu nevienlīdzības problēmu
risināšanas," norāda ekonomiste.