Šīs citas iespējas ir saistītas ar korporatīvajām obligācijām un akciju tirgiem, kur katra jauna kvalitatīva uzņēmuma ienākšana bijusi izdevīga gan pašam uzņēmumam, gan tiem, kas vēlas ieguldīt tā vērtspapīros. Neraugoties uz to, Latvijas kapitāla tirgus vērtība, salīdzinot ar ekonomikas apjomu, ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā, turklāt virkne situāciju raksturojošo elementu būtu pielīdzināmi tai pasaules valstu daļai, kam ir zemāki investīciju reitingi nekā Latvijā. Tomēr te jāpiebilst, ka, lai arī nesen, tomēr Latvija pievienojusies "A reitinga" valstu "klubam", un tas noticis par spīti visām negācijām, kas pirms pusgada tika vērptas saistībā ar AB LV bankas darbības pārtraukšanu, un pateicoties Latvijas mērķtiecīgajiem centieniem tikt galā ar neskaidras izcelsmes naudu komercbankās.
Latvijā nedarbojas
Savulaik kādreizējais Rīgas Fondu biržas prezidents Guntars Kokorēvičs ir atzinis, ka tad, ja veiksmīga uzņēmuma īpašnieks izvēlas kādu daļu savas kompānijas akciju kotēt publiskā vērtspapīru klāstā, viņam piederošā kapitāla daļu tirgus vērtība var būt krietni lielāka nekā tad, ja viņš savā kontrolē saglabā visu vai gandrīz visu uzņēmumu. Tā kā naudas plūsmas allaž ir meklējušas un meklē veiksmīgi darbojošos uzņēmumus, tad, pastāvot pašreizējiem vērtspapīru tirgus norišu apstākļiem, ir ļoti augsta iespējamība, ka, vadoties pēc vērtspapīru tirgus vērtības, lielākais akcionārs būs bagātāks ar 60%, nevis 90% kapitāla daļu. Iemesls tam ir gaužām vienkāršs – daudzviet darbojas princips: jo veiksmīgāks ir uzņēmums un jo lielāks akciju īpatsvars ir brīvā tirgū, jo lielāka ir investoru interese un ar to saistītais akciju cenu kāpums. Taču Latvijā gan šis princips pārāk labi nedarbojas.
Pēc Ceicdata.com apkopotās informācijas, pagājušajā gadā Latvijas vērtspapīru tirgus kapitalizācija jeb tirgus vērtība sasniedza tikai 4,6% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam – Igaunijā šis skaitlis sasniedza 10,9%, bet Lietuvā – 8,9% no IKP.
Citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs šie skaitļi uzrāda visai radikālas atšķirības. Piemēram, Polijas vērtspapīru tirgus kapitalizācija pagājušajā gadā sasniegusi 71,4%, bet Slovākijā – tikai 5,4%, rēķinot pret valsts ekonomikas apjomu. Vidēji Eiropas Savienībā kapitāla tirgus vērtība ir 77,9%, bet Somijā, uz kuras dzīves līmeni mēs varētu tiekties nākamo desmitgažu laika periodā, – pat 99,7% pret valsts IKP. Tiesa, kapitāla tirgus novērtējumi salīdzinājumā ar ekonomikas apjomu dažādu institūciju aprēķinos var nedaudz atšķirties. Tas gan nemaina kopainu Latvijas salīdzinājumā ar citām valstīm.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 31. oktobra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Miķelis Pumpiņš