Šobrīd Citadele izmēģina jaunu veidu, kā cilvēks par kļūt par bankas klientu – pastāstiet par attālināto identifikāciju, ko izmantojat šajā pakalpojumā.
Jāsāk ar to, ka šogad Ministru kabinets ir labojis noteikumus, kā identifikācija notiek. Šobrīd ir četri veidi, kā var veikt attālināto identifikāciju, – ar elektronisko parakstu, video interviju, foto un viena centa maksājumu. Bet noteikumi nosaka, ka ar viena centa maksājumu to nevar darīt, lai atvērtu kontu vai darītu ko citu, kas ļautu veikt vēl vienu šādu maksājumu, lai darītu atkal kaut ko citu. Tātad bankām interesantāki ir pārējie trīs veidi. E-paraksts Igaunijā strādā ļoti labi, bet Latvijā pagaidām tas nav tik populārs. Es ceru, ka tas mainīsies un mēs to nākotnē varēsim vēl plašāk pielietot. Video identifikācija lietotājam ir sarežģīts process – jāiesniedz dokumenti, jāatrod kluss stūris, kur veikt šo zvanu, šī saruna arī nedrīkst pārtrūkt. Ja saruna atvienojas, jāsāk vēlreiz viss no sākuma.
Mūsuprāt, interesantākā metode ir selfijs.
Esam izveidojuši sistēmu, kas ļauj pieteikties attālināti, nofografējot sevi kopā ar identifikācijas dokumentu – vai nu pasi, vai ID karti. Tad dokuments jānofografē atsevišķi. Mūsu produkts pieļauj, ka jebkurš Latvijas rezidents var atvērt lietotni, nospiest pogu "vēlos kļūt par klientu", aizpildīt anketu par sevi. Banka pēc tam pārbauda dokumentus, vai cilvēks ir rīcībspējīgs, vai līdzīgs dokuments nav pieteikts kā nozaudēts vai nozagts. Ja viss apstiprinās un klients nav kādos izņēmumu sarakstos, mēs zvanām un vienojamies, kurā laikā un vietā varam aizvest viņam karti. Bankas darbinieks to piegādā klientam ērtā laikā un vietā. Klientam nav jādomā par bankas apmeklējumu ar dokumentu aizpildīšanu un otro gājienu, lai saņemtu karti. Dažos gadījumos "sliktākais", kas var notikt – bankas darbinieks var lūgt cilvēku tomēr atnākt uz filiāli.
Ir daudz bažu par dažādiem kibernoziegumiem, tāpēc, runājot par inovācijām, vienmēr jājautā arī, cik drošs ir jūsu jaunais pakalpojums?
Trikus, ko veicam ar foto, nevaru teikt, bet varu minēt, ka dokumenta attēlu uzņemam vairākkārt. Šo biometrisko pārbaudi uzticam sadarbības partnerim Veriff, tas ir jaunuzņēmums no Igaunijas. Tur ir izdomātas daudzas gudras lietas, kā tiek pārbaudīti attēli – piemēram, cik dzīvīgs ir cilvēks, kas fotografējas, skatāmies, vai nav trešās puses klātbūtnes utt. Svarīgākais, ka pēc dokumentu pārbaudes mēs aizbraucam pie klienta, mēs viņu satiekam, lūdzam uzrādīt to pašu dokumentu. Šī vizīte ir līdzvērtīga bankas apmeklējumam. Cilvēki, kas to dara, ir profesionāļi. Protams, kaut kādi riski vienmēr pastāv, bet esam veikuši izvērtējumu un uzskatām, ka konkrētais risinājums ir gana drošs.
Šobrīd nu jau gandrīz visas bankas piedāvā bezkontakta maksājuma kartes, daudzas ļauj maksāt ar telefonu vai īpašu aproci. Tātad teorētiski fiziskais maksāšanas līdzeklis kļūst lieks. Vai tuvojamies brīdim, kad nevajadzēs arī šo braucienu, jo klientiem nevajadzēs fiziskas kartes?
Jā, tā ir nākotne. Turklāt ne ļoti tāla. Šajā gadījumā mēs sakām, ka šobrīd notiek tests, jo gribam pārbaudīt, kā sistēma kopumā darbojas. Nepieciešamais solis, lai pārkāptu "suņa astei", ir izvērtējums un pārliecināšanās, ka tehnoloģija ir gana precīza.
Un vai tā ir gana precīza?
Fotogrāfiju analīzes gadījumā tiek salīdzināti ļoti daudzi parametri. Ja skatāmies tīri no tehnoloģijas gatavības viedokļa, tad visparastākais dators spēj strādāt tūkstoš reižu ātrāk nekā mūsu acis un pieņemt lēmumus piecpadsmit reižu ātrāk nekā mūsu smadzenes, tehnoloģijas iet strauji uz priekšu. Ļoti daudzas valstis robežkontroles punktos izmanto automatizētas sistēmas, kur tu ej cauri un sistēma visu nosaka pati. Šādi testi, lai noteiktu seju un pārliecinātos par noteiktiem parametriem, ir gana atstrādāta tehnoloģija. Varam runāt par Ķīnu, kur tiek veikti sociālie eksperimenti, kur katram iedzīvotājam tiek pielikts klāt uzvedības indekss – ja pārej ielu pie sarkanās gaismas vai nospļaujies uz ielas, tev var neļaut nakšņot labā viesnīcā.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 12. decembra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!