Latvijas pensiju sistēma ir izveidota tā, ka patlaban strādājošie, maksājot nodokļus, faktiski sedz pensijas senioriem. Palielinot iemaksas pensiju 1. līmenī uz 15%, šodienas strādājošie piemaksā no savas algas esošajam pensiju fondam. Taču pārliecība, ka pēc 20 līdz 40 gadiem to pašu spēs nodrošināt nākotnes profesionāļi, ir apšaubāma gluži vienkārša iemesla dēļ – demogrāfiskā situācija Latvijā ik gadu pasliktinās, strādājošo skaits samazinās, bet pensionāru skaits pieaug. Nākotnē nebūs iespējams tik daudz iekasēt nodokļos, lai nosegtu pensiju 1. līmeņa saistības. Visdrīzāk nāksies celt pensionēšanās vecumu vai arī izmaksātā summa būs ļoti maza. Ar šādām demogrāfijas problēmām un to slogu uz pensiju sistēmu saskaras daudzas valstis. Tāpēc ļoti būtiskas šodienas jaunajiem profesionāļiem bija iemaksas pensiju 2. līmenī. Tagad, kad tās atkal tiek samazinātas (līdzīgi kā finanšu krīzes laikā 2008. gadā), sagaidāms, ka pieaugs iedzīvotāju privātie uzkrājumi.
Latvijas pensiju sistēma ir izveidota tā, ka patlaban strādājošie, maksājot nodokļus, faktiski sedz pensijas senioriem. Palielinot iemaksas pensiju 1. līmenī uz 15%, šodienas strādājošie piemaksā no savas algas esošajam pensiju fondam. Taču pārliecība, ka pēc 20 līdz 40 gadiem to pašu spēs nodrošināt nākotnes profesionāļi, ir apšaubāma gluži vienkārša iemesla dēļ – demogrāfiskā situācija Latvijā ik gadu pasliktinās, strādājošo skaits samazinās, bet pensionāru skaits pieaug. Nākotnē nebūs iespējams tik daudz iekasēt nodokļos, lai nosegtu pensiju 1. līmeņa saistības. Visdrīzāk nāksies celt pensionēšanās vecumu vai arī izmaksātā summa būs ļoti maza. Ar šādām demogrāfijas problēmām un to slogu uz pensiju sistēmu saskaras daudzas valstis. Tāpēc ļoti būtiskas šodienas jaunajiem profesionāļiem bija iemaksas pensiju 2. līmenī. Tagad, kad tās atkal tiek samazinātas (līdzīgi kā finanšu krīzes laikā 2008. gadā), sagaidāms, ka pieaugs iedzīvotāju privātie uzkrājumi pensiju 2. līmenī un šo naudas summu pārnesot uz pensiju 3. līmeni, ir iespēja nekļūt par nākotnes ķīlnieku. Turklāt, stājoties spēkā jaunajai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmei, kas no 2025. gada būs 25,5% līdzšinējo 20% vietā, veicot iemaksas pensiju 3. līmenī, ik gadu būs iespēja saņemt no valsts lielāku nodokļu atmaksu.
Diemžēl jāņem vērā, ka IIN pieaugums nozīmē arī kapitāla pieauguma nodokļa palielinājumu no 20% līdz 25,5%, kas savukārt nozīmē, ka pensiju 3. līmeņa peļņas kapitāla izmaksa arī tiks aplikta ar 25,5%, kā arī darba devēja iemaksātajai summai pie izņemšanas būs piemērojams palielināts IIN. Ja līdz pensijai vēl tālu, tad iespējams, ka šis faktors tik ļoti neietekmēs, jo nodokļu politika gadu gaitā var mainīties. Taču tiem iedzīvotājiem, kuri rēķinājušies ar pensiju 3. līmeņa uzkrājumu tuvākajos pāris gados, noteikti vērts izvērtēt, vai daļēja naudas summa būtu jāizņem vēl šogad, bet daļa jāatstāj "strādāt" finanšu tirgos vēl vismaz uz četriem, pieciem gadiem.
Ņemot vērā, ka valdība periodiski ķeras klāt pensiju sistēmas pārskatīšanai un netuvojas sākotnējam mērķim – pensiju 2. līmenī novirzīt 10% no bruto algas –, tad katram pašam būtu jāizvērtē, kā nodrošināt sev labklājīgas vecumdienas, ja valsts to kādu apstākļu dēļ nevarēs īstenot.