Iepriekš, kad pēc 2009. gada finanšu krīzes ekonomika bija vāja, centrālās bankas tās stimulēšanai procentu likmes samazināja līdz vēsturiskajiem minimumiem un veica triljoniem eiro un dolāru lielas injekcijas finanšu tirgū, uzpērkot parāda vērtspapīrus. Tas samazināja aizdevumu likmes, veicinot kreditēšanu un investīcijas, taču vienlaikus atstāja bez ienesīguma banku termiņnoguldījumus, kā arī citus konservatīvos garantēta ienesīguma finanšu instrumentus ar augstu investīciju reitingu. Iepriekšējo divu gadu ekonomiskās situācijas uzlabošanās ASV ļāva sākt procentu likmju pakāpenisku palielināšanu un arī Eiropas Centrālajai bankai (ECB) lika izteikt minējumus par procentu likmju iespējamu kāpumu, lai novērstu pārāk augstu investoru toleranci pret dažādiem riskanta veida ieguldījumiem un aizdevumiem. Tomēr, tā kā šogad globālā tautsaimniecība ir sākusi bremzēties, arī centrālo banku monetārās ieceres sāk mainīties, un tas nozīmē, ka likmju pieaugums, visticamāk, izpaliks.
Gaidāmā atdzišana
Baltic International Bank investīciju portfeļu pārvaldnieks Konstantīns Goluzins teic, ka šobrīd ir pamats uzskatīt, ka pasaules ekonomika tuvākā laikā atdzisīs.
Tas nozīmē, ka izaugsmes tempi palēnināsies vai arī būs novērojama recesija.
"Jau tagad ir redzams inflācijas līmeņa samazinājums attīstītajās valstīs, līdz ar to celt procentu likmes attīstīto valstu centrālajām bankām nav pamata. Pašreiz pēc prognozēm par attīstīto valstu centrālo banku nākamajiem soļiem ir paredzams, ka visas centrālās bankas tuvākajā laikā samazinās procentu likmes," stāsta finanšu eksperts. Viņaprāt, piemēram, ir sagaidāms, ka ASV centrālā banka – Federālā rezervju sistēma (FRS) – jau nākamajā savā sapulcē, 31. jūlijā, samazinās procentu likmi par 0,25% līdz 2–2,25%. Savukārt ECB jau kopš 29. jūnija ir atsākusi TLTRO jeb ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas, kas ir netradicionāli stimulēšanas pasākumi eirozonas ekonomikā.
Pašreiz refinansēšanas procentu likme ir 0%, bet par naudas turēšanu Eiropas Centrālajā bankā privātajām bankām ir jāmaksā 0,4%.
"Vai ECB samazinās kādu no šīm procentu likmēm, vēl nav zināms. Pirmkārt, šobrīd vēl nav apjaušams ekonomikas lejupslīdes apmērs, otrkārt, ir jāizvērtē, cik efektīvi ir pazemināt procentu likmes zem nulles, un, treškārt, ir arī citi monetārie ekonomikas stimulēšanas veidi, piemēram, jau pieminētais TLTRO, kas var palīdzēt ekonomikai augt un attīstīties," situāciju raksturo Goluzins.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 15. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!