Daudznāciju metropole

Ārzemnieku interese par Rīgas un Jūrmalas jauno projektu mājokļiem kā par labi izsvērtām ilgtermiņa investīcijām ir liela, neraugoties uz vietējā tirgus pieprasījuma kritumu, apliecina Dienas aptaujātie eksperti. Šo pircēju pieprasījums Rīgas centra un Jūrmalas nekustamo īpašumu objektos uztur augstas cenas, tomēr viņu ieguldījumi saglabā pieprasījumu nozarē, nepieļaujot pārāk strauju kritumu. Dzīvo un izīrē Ārzemju klientiem ir ļoti dažāda motivācija dzīvokļu iegādei Latvijā, teic Capitolia Group direktors Mošē Ritblats. "Rietumvalstu pircēji dzīvokļus projektos Tekstiliana vai Sundays pirkuši, gan lai paši dzīvotu, gan arī kā stabilu ilgtermiņa investīciju, jo projekti atrodas ļoti labā vietā un viņi tic, ka cenas kvalitatīvos jaunos projektos tuvāko gadu laikā augs," saka uzņēmējs. Dommo projektā Ziedoņdārza mājas nav problēmu ar dzīvokļu pirkšanu un rezervāciju, un puse pircēju ir ārzemnieki, stāsta firmas pārdošanas direktors Andis Linde. "To var uzskatīt par eksportu — dzīvokļus aktīvi pērk Britu salu iemītnieki, īri, arī krievi un itāļi. Viņi tos izmanto paši, viesojoties Latvijā, vai arī izīrē tautiešiem, kas apmeklē Rīgu." Dommo valdes loceklis Valdis Gailītis uzskata: "Ārzemniekiem tās ir investīcijas ar 5—10 gadu perspektīvu un zemu risku, jo Rīga ir Baltijas valstu centrs, un tās cenas ir salīdzināmas ar Berlīni, Stokholmu, Kopenhāgenu." Plaša ģeogrāfija Ziedoņdārza māju dzīvokļu un biroju pircēji nāk no Amerikas, Lielbritānijas, Zviedrijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas un pat Turcijas, stāsta A.Šveics. Savukārt Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi "iecienījuši Jūrmalu, jo tā viņiem ir ikona, un pārsvarā viņi pērk dzīvokļus dzīvošanai vasarā", teic M.Ritblats. Viņš prognozē, ka līdz ar Latvijas pievienošanos Šengenas zonai tā kļūs arvien pievilcīgāka ārvalstu nekustamā īpašuma pircēju acīs. A.Šveics vērtē, ka Eiropas investori pagaidām nenovērtē Jūrmalas potenciālu un baidās ieguldīt naudu tās īpašumos. "Dzīvokļi otrreizējā tirgū ārzemniekus neinteresē vispār, viņi skatās uz jauniem projektiem," novērojuši InReal speciālisti. Apmēram puse ārvalstu pircēju par dzīvokļiem norēķinās, ņemot kredītus savā dzimtajā zemē, citi ņem kredītus vietējās bankās, un tikai pāris klientu ir tādi, kuri pārdevuši citus īpašumus, lai norēķinātos par dzīvokli Ziedoņdārza mājās, stāsta firmas pārstāvis. Ilgtermiņa investīcija Pārsvarā ārvalstu klienti pērk dzīvokļus Latvijā ar mērķi pēc tam tos izīrēt, turklāt Eiropas valstu pircēji te ir īpaši aktīvi, jo šajās zemēs dzīvokļu īrei ir senas un stabilas tradīcijas. Speciālisti uzsver, ka tirgu atstājuši ātras peļņas tīkotāji, kuru bija daudz, kad Latvijā mājokļu cena auga par vairākiem procentiem mēnesī. "Uzskatu, ka tieši ārzemju investoru aktivitātes rezultātā tika veicināts tik straujš cenu kāpums nekustamā īpašuma tirgū," vērtē SEB Unibankas privātpersonu apkalpošanas atbalsta pārvaldes vadītājs Arnis Škapars, "liela daļa šo investoru devušies uz jauniem tirgiem, piemēram, Bulgāriju, Rumāniju un citām šā brīža nekustamā īpašuma zelta āderēm." "Vietējiem pircējiem tā nav liela bēda, jo jaunajos projektos krīzes kredītiem nav jāsacenšas ar VIP finanšu iespējām. Protams, mākleru kompānijām vajag darījumus, taču mēs saprotam, ka tirgus nevar augt bezgalīgi, un patlaban rit normāls atveseļojošs process, ko pat īsti nevar nosaukt par krīzi, bet kas ik pa laikam vajadzīga katrā nozarē," Dienai atzīst Ober Haus mārketinga direktors Andris Doveiks. Novērtē kvalitāti Tie ārvalstnieki, kuri Rīgā strādā un mājokli iegādājas personīgai lietošanai, izvēlas dzīvokļus jaunajos projektos Rīgas centrā, lielu uzmanību pievēršot kvalitātei, stāsta Latio dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte. Krievijas pilsoņi izrādot interesi par jaunajiem dzīvokļu projektiem un savrupmājām Jūrmalā, tomēr šobrīd ar iegādi nesteidzas, jo paredz cenu korekciju. Pieaug Latvijā strādājošo ārvalstnieku interese par dzīvokļu īri jaunajos projektos. Noteicošais te ir mājokļa novietojums un labiekārtojums, īres maksa ir sekundāra un svārstās ap 600—800 eiro mēnesī. "Ārzemnieki galvenokārt pieprasa augstvērtīgi mēbelētus dzīvokļus rekonstruētās ēkās Vecrīgā, vēsturiskajā centrā vai tuvajā Pārdaugavā. Papildu nosacījumi ir ēkas apsardze, lifts, citas ērtības," stāsta V.Gailīte. Pašlaik projekta vieta un kvalitāte — vide, infrastruktūra, arhitektūra, plānojums, materiāli — ir svarīgākā, saka M.Ritblats. "Arvien lielāka nozīme būs tam, cik pieredzējis ir attīstītājs, cik nopietni ir viņa plāni tirgū." Vērtība augs Ārvalstnieki privātām vajadzībām iegādājušies dzīvokļus Latio piedāvātajā ekskluzīvajā jūgendstila namā Alberta ielā 4, pamatojot, ka ēkas vēsturiskā un mākslinieciskā mantojuma vērtība laika gaitā tikai pieaugs. Kā uzskata M.Ritblats, nekustamā īpašuma cenām ilgtermiņā jāaug, tas sakrīt ar banku prognozēm par ekonomikas izaugsmi un liek ārvalstu investoriem izvēlēties Latvijas nekustamos īpašumus. Līdz ar to cenu kritums Rīgas un Jūrmalas jaunajos projektos, visticamāk, nav paredzams. Pēteris Strautiņš, Hansabankas vadošais sociālekonomikas eksperts, uzsver — ārzemnieki paredz, ka jauno dzīvokļu cena atkal varētu celties, cer uz kapitāla pieaugumu. "Šādas investīcijas pietiekami lielā apjomā var uzturēt aktivitāti nekustamo īpašumu tirdzniecībā, celtniecībā, līdz ar to arī ekonomikā kopumā, kas šogad var kļūt akūti nepieciešams," vērtē eksperts.