Investori no Norvēģijas projektā ieguldījuši 8,5 miljonus latu, bet apmēram miljonu latu objektam nepieciešamās infrastruktūras izveidošanai atvēlējusi Ventspils Brīvostas pārvalde (VBP). Paredzēts, ka vienā gadā šeit varēs izgatavot līdz pat 2000 moduļu.
Viena moduļa platība ir 44 kvadrātmetri, un tas būtībā ir dzīvoklis ar pilnu apdari, ieskaitot elektroinstalāciju, santehniku un virtuves iekārtu. No moduļiem kā no spēļu klucīšiem būvē dzīvojamās mājās līdz pat astoņu stāvu augstumam. Savienojot vairākus moduļus, var iegūt arī plašākas telpas. Latvijā gatavā produkcija pagaidām nebūs pieejama, to eksportēs uz Skandināvijas valstīm, Dienai astāstīja jaunās rūpnīcas direktors Jānis Priedītis.
Līdz gada beigām ražotnē plānots izveidot 50 darba vietas, bet vēl pēc pāris gadiem to skaits varētu pieaugt līdz 120, prognozē direktors. Norvēģi ar VBP ir noslēguši līgumu par 7,6 hektāru zemes iznomāšanu, kas vajadzības gadījumā ļauj blakus jau esošajai ražošanas ēkai uzbūvēt vēl vienu ar tādu pat platību un jaudu. Tiek uzskatīts, ka vieta eksportam domātās produkcijas ražošanas paplašināšanai ir izdevīga — blakus ir Venta, kur var ierīkot piestātni, lai moduļus tālākai transportēšanai iekrautu kuģos. To gan varēs darīt tikai tad, kad tiks rekonstruēts jau esošais Ventas tilts un tā vidusdaļa kļūs izgriežama, lai izlaistu cauri kuģus. Ventas tilta rekonstrukciju sāks un pabeigs nākamajā gadā, bet jau līdz šā gada beigām Ventspils kļūs par vēl vienu tiltu bagātāka — to pāri Ventai būvē tieši blakus dzīvojamo māju moduļu ražotnei.
Ventspilī lielāko ražošanas ēku, kurā zem viena jumta ir 12 000 kvadrātmetru liela platība, būvējusi vietējā firma Venceb. Būvdarbu vadītājs Aldis Kasakovskis Dienai atzina, ka grunts stāvoklis Ventas krastā licis tās pamatos 32 metru dziļumā iedzīt 247 pāļus, visā ēkas laukumā vajadzējis noņemt zemes virsslāni metra dziļumā, ieklāt geotīklu un veikt citus darbus, lai objekts droši un skaisti iekļautos lēzenajā krastā. "Taču tagad ir prieks, ka vairāki hektāri aizaugušas, sen neizmantotas pilsētas teritorijas ir ne vien sakārtoti un apgādāti ar visām komunikācijām, bet dod arī modernas darba vietas pilsētai," atzina A. Kasakovskis.
"Māju salikšanu no moduļiem var veikt dažu dienu laikā, nedaudz ilgāk notiek jumta uzlikšana, fasādes noformēšana, liftu un kāpņu ierīkošana. Taču parasti tas neaizņem vairāk, kā mēnesi," par Norvēģijā uzzināto stāsta J.Priedītis, atzīstot, ka ar moduļu mājām parasti tiek apbūvēti lielu pilsētu tā saucamie guļamrajoni.
Pavisam drīzi gatavajā ēkā sākšoties iekārtu uzstādīšana, kurā piedalīsies norvēģu speciālisti, bet rūpnīcas administrācija komplektē komandu, kas apkalpos moduļu ražošanas konveijeru. Līdzīgi kā automobiļu ražošanas firmās, moduļi pa sliedēm pārvietosies pie metinātājiem, namdariem, santehniķiem, elektriķiem, flīžu licējiem, krāsotājiem un tapešu līmētājiem, lai rezultātā kļūtu par izmantošanai gatavu dzīvokli, kurā nav tikai mēbeļu, informē J.Priedītis.
Uzņēmuma galvenā mītne atrodas Trondheimā Norvēģijā, tas dibināts pirms gandrīz trīsdesmit gadiem kā ēku pamatu būvniecības firma, pēc tam paplašinājies un izveidojies par koncernu ar vairākām filiālēm un darbības virzieniem.
Kopš 2002.gada Ventspilī darbu sākuši pavisam vairāk nekā desmit jauni uzņēmumi: Stema International (Latvija/Dānija), Diāna sveces (Dānija), Baltic Forest Trading, Baltic Woodpower Energy (abi Zviedrija), Bucher Schoerling Baltic (Šveice), Froli GmbH (Vācija), Malmar — Latvija (Beļģija), HBSI Production (Norvēģija), kā arī Izoterms, BioVenta, Eko mājas, Arbo, Kurzemes granulas, kuru īpašnieki ir no Latvijas.
Kopš 2002.gada jaunajos uzņēmumos Ventspilī radītās 573 darba vietas. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija šogad pasniegusi balvas 16 pašvaldību darbiniekiem, kuri devuši būtisku ieguldījumu savu pašvaldību un reizē arī valsts attīstībā. Nominācijā Par atbalstu uzņēmējdarbībai un aktīvu rīcību jaunu darba vietu izveidē kā vienīgais to saņēmis Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš.