Rojas pagasta Pūrciemā pie jūras priežu mežā tapusī ģimenes māja, iespējams, ir pirmais zaļās būvniecības paraugs Latvijā.
Tāda liela laivu māja, iesaucas ceļabiedri, kad zvejniekciema malā parādu ceļojuma galamērķi - biroja DEPO projekts arhitekta Ervina Kraukļa projektēto ģimenes māju, kurai meistari paša lolotāja vadībā vēl montē terases kāpnītes. Māja atpazīstama no maketā redzētā, tomēr dabā izskatās nesalīdzināmi labāk - tumšā krāsa sasaucas ar apkārtējā priežu meža zemsedzi, gaišā koka kolonāde atstaro sauli, kopējais veidols atgādina klēti.
Ģimenes māja Pūrciemā
- Divstāvīga koka karkasa stāvbūve ar lieveni un terasi
- Kopējā platība 107 m2
- Dzelzsbetona stabveida pamati
- Siltināts ūdensvads, kanalizācija
- Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas
- Koka pakešu logi, durvis
- Saplākšņa iekšējā apdare
- Izmaksas ir 580-800 Ls/m2
Vairāk informācijas brivdienumaja.lv, gimenesmaja.lv
Lai arī Latvijā zaļās būvniecības kritēriji vēl nav noteikti, šī ēka vairākos aspektos atbilst ekomāju standartam un projekta autoru mērķis ir iegūt pasīvās ēkas sertifikātu. Nama īpašnieks Ivars Belte Dienai teic, ka ir "absolūti sajūsmā" par rezultātu, lai gan pagaidām dzīvot vēl te nevarot - jāievelk elektrība.
Vienkāršu un iederīgu
"Mūsu ģimenes ideja nebija vis par zaļo, bet par vienkāršu ģimenes māju, kas iederētos absolūti burvīgā zvejnieku ciemā," stāsta I.Belte, "mēs noteikti zinājām, ka gribam māju no koka ar lieliem logiem, taču, kamēr pie Ervina Kraukļa atradām to, ko meklējām, apskatījām kādus padsmit variantus vairākos gados. Cūkas gads izrādījās veiksmīgs - kad satikām Kraukli, viss aizgāja kā pa diedziņu!" Ivara ģimene cer, ka no nākamā gada maija varēs mājā pie jūras atpūsties nedēļas nogalēs.
"Projektējot domāju, kas latvietim mājā noteikti vajadzīgs," Dienai skaidro E.Krauklis, kurš šī projekta īstenošanai ar domubiedriem nodibinājis SIA Ikviens, "tā ir liela paspārne kā klētij, plaši stiklojumi dzīvojamā istabā, divslīpu jumts, vienkāršība un kvalitāte detaļās. Šie principi ir pamats mājas koncepcijai." Viņš uzsver, ka māja ir kompakta, ar nelieliem uzturēšanas izdevumiem un, lai gan šī būs brīvdienu māja, tajā var dzīvot visu ziemu - siltuma zudumi ir niecīgi. Mīnus 21 grāda salā apkurei pietiktu ar nelielu gaisa siltumsūkni un dažiem elektriskajiem konvektoriem.
Māja no pasūtīšanas brīža izgatavota un samontēta trim mēnešos. "Tas ir mūsu mērķis - lai nams nav jāceļ gadiem un pasūtītājam nav jāmokās ar būvdarbu organizāciju," pamato arhitekts.
Dabiskā baznīca
"Esam absolūti sajūsmā par rezultātu, mūs apmierina gan izvietojums, gan materiāli," Dienai uzsver nama saimnieks I.Belte. "Kāpēc melna? Runājot ar arhitektiem sapratām, ka tāda vislabāk atbilst Kurzemes zvejniekciema noskaņai. Pūrciema vietējie iemītnieki gan mūsu māju nokrustījuši par baznīcu, taču tā perfekti iekļaujas apkārtējā priežu mežā."
E.Krauklim zaļā domāšana ir tuva - viņa pārvietošanās līdzeklis Volkswagen Lupo tērē 3,5-3,9 litrus biodīzeļa 100 km nobraukšanai. "Vajadzētu ap trim, bet man kaut kā nesanāk," nosmej arhitekts. Viņa celtā ģimenes māja ir dabiskuma paraugs - saliekami koka karkasa paneļi, koka logi un durvis, dēļu jumts, kas apstrādāts ar antiseptisku, mitruma necaurlaidīgu koka darvas un eļļas maisījumu, iekšējai apdarei izmantots bērza mēbeļu saplāksnis, koka virsmas noklātas ar linu eļļu. Izņemot saplāksni, kas vests no Krievijas, pārējie materiāli tapuši tepat Latvijā - ražotnē Kalna Rauduvītes, Edgara Raituma krāsu darbnīcā, firmās Staļi un Četras durvis. "Nevar teikt," sākumā nosmej E.Krauklis, jautāts par dabisko krāsu cenu. "Tās nelobās. Lineļļa litrā maksā 5-6 latus, un patēriņš neliels - 100-200 grami kvadrātmetram atkarībā no tā, vai koka virsma ir ēvelēta." Pēc pāris gadiem jumts jākrāso vēlreiz, bet tad gadus 10 nekas nebūšot jādara.
Nākamā labāka
Māja gruntsgabalā izvietota tā, lai pret dienvidiem būtu vērsta dzīvojamās istabas siena ar plašajiem logiem, kas savāc gaismu un siltumu. Pārējās fasādēs nav nevajadzīgu logu, lai lieki nezustu siltums, skaidro arhitekts. Siltumizolācijai izmantota akmens vate. "Varētu izmantot linu, koksnes vai kaņepāju siltinājumu, taču šie materiāli ir daudz dārgāki, tos Latvijā neražo. Šī varētu būt jauna biznesa niša, piemēram, linu audzētājiem," prāto E.Krauklis.
SIA Ikviens projektu vadītājs Juris Saknītis Dienai stāsta, ka tapšanas stadijā ir "ģimenes mājas nākamā paaudze ar nopietnāku konstrukciju, tehniskiem uzlabojumiem un labāku siltumizolāciju", to cels Straupē. Tai tiks veikts spiediena tests, lai kontrolētu hermētiskumu, kā arī termofotografēšana, lai samazinātu siltuma zudumus. "Šai līdzīga brīvdienu māja, ko projektējusi arhitekte Inga Bruzgule, Piņķos nostāvējusi gandrīz divus gadus, un nekādas vainas!" par savu produktu pārliecināts J.Saknītis.
E.Krauklis domā, ka "ar nākamo māju būs vieglāk, tā būs mūsu pirmais solis uz pasīvo māju un parādīs, vai mūsu būvnieki tādu var pareizi un kvalitatīvi samontēt". Sagatavots līdzīgs lielākas mājas projekts 160 kvadrātmetru platībā. Domubiedri plāno projektēt 120 kvadrātmetru māju pēc tādiem pašiem cilvēkam un videi draudzīgiem principiem.
Eksperta viedoklis
Harijs Jordāns, biedrības Zaļās mājas valdes priekšsēdētājs:
Šī māja ir lielisks piemērs dabīgo materiālu pielietojumam būvniecībā. Koka konstrukcija un apdare, organiskās krāsas, dabīgās gaismas izmantojums - šie elementi sakrīt ar zaļās būvniecības pamatprincipiem. Novērtēt to kā ekoloģiskās būvniecības paraugu šobrīd gan būtu pārsteidzīgi, jo ilgtspējīgas būvniecības kritēriju izstrāde Latvijā tikai nesen sākta, turklāt ēka jāizpēta detalizēti pēc visa dzīves cikla, sākot no plānošanas, beidzot ar apsaimniekošanu un iespējamo pārstrādi. Ja ēku salīdzinām ar cilvēka ķermeni, tad zaļajā būvniecībā tiek vērtēta visu orgānu darbība un saskaņotība ilgam mūžam, nevis tikai mērīts, kā strādā aknas, sirds vai nieres. Paredzēts, ka pamatkritēriji būs pamats neatkarīgas ēku novērtēšanas sistēmas izveidei Latvijā.