Kompānijas vērtējumā tas liecina, ka cilvēki ir gatavi atsākt izmantot kredītus, tiesa, banku nosacījumi ir daudz stingrāki un aizdevuma apjoms mājokļa
iegādei parasti nav lielāks par 50% no pirkuma summas.
Latio atgādina, ka februārī sērijveida dzīvokļu vidējā cena salīdzinājumā ar janvāri nebija mainījusies. Kopš 2009.gada septembra, kad pēc divus gadus ilgušā krituma sērijveida dzīvokļu vidējā cena atkal sāka palielināties un bija 500 eiro par kvadrātmetru, tā pieaugusi par 12,4%.
Darījumu apjoms gan nav pieaudzis un ir saglabājis iepriekšējo mēnešu līmeni, atzīst uzņēmuma eksperti. Tomēr vienlaikus viņi norāda, ka šajā mēnesī, sevišķi mēneša beigās, kopējā mājokļu tirgus aktivitāte ir
palielinājusies - cilvēki vēlas īpašumus gan pārdot, gan arī
iegādāties.
Latio dati rāda, ka sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums martā bija diezgan vienmērīgs un stabils visos Rīgas mikrorajonos un visās daudzdzīvokļu māju sērijās. Lielākais vidējās cenas pieaugums martā bija dažādu sēriju vienas un divu istabu dzivokļiem Pļavniekos, Ziepniekkalnā, Ķengaragā, Sarkandaugavā un Bolderājā. Tas skaidrojams ar lielāku pieprasījumu pēc nelielas platības dzīvokļiem un ierobežotu to piedāvājumu, norāda uzņēmums.
Labā tehniskā stāvoklī esošu sērijveida dzīvokļu cenas tādos pieprasītos mikrorajonos kā Purvciems, Pļavnieki un Zolitūde vienistabas dzīvokļiem bija 21 000–30 000 eiro, divu istabu dzīvokļiem – 29 000–37 000 eiro, trīs istabu dzīvokļiem – 34 000–47 000 eiro, četru istabu dzīvokļiem – 39 000–54 000 eiro. No Rīgas centra attālākos mikrorajonos, piemēram, Vecmīlgrāvī un Bolderājā, dzīvokļu cenas ir vidēji par 20–30% zemākas.
Kā novērojis Latio, pircēji vēlas iegādāties kvalitatīvus sērijveida dzīvokļus, kuros var uzreiz dzīvot un tie nav jāremontē. Remontējamus dzīvokļus patlaban nepērkot pat par zemu cenu.
Latio tirgus analītiķis Māris Grīnbergs prognozē, ka banku pārņemtie īpašumi tuvākajā laikā nonāks pārdošanā, un, sākot šo īpašumu tirdzniecību, visticamāk, bankas izsniegs arī kredītus mājokļu iegādei, lai stimulētu šo procesu.
Viņš piebilst, ka Latvijas īpatnība ir nelielais tirgus izmērs un spēja ātri
mainīties. Daudz lielākos tirgos atgūšanās pēc cenu korekcijas var ilgt
pat desmit gadu. "Latviju var salīdzināt ar nelielu kuģi, kas atšķirībā
no milzīga kuģa, ekonomisko pārmaiņu jūrā spēj daudz ātrāk manevrēt un
turpināt ceļu."