Grūti vispārināt
Komentējot kopējo situāciju NĪ jomā pasaulē, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis stāsta, ka pasaules nekustamā īpašuma tirgus pārsniedz 200 triljonus ASV dolāru. To ir grūti vispārināt, jo katram reģionam tomēr ir savas nianses.
Pēc ekonomikas speciālista teiktā, izteiktākie "burbuļi" ir izveidojušies Stokholmā, Toronto, Londonā, Honkongā, Amsterdamā, Sidnejā un Vankūverā.
Tomēr eksperts piebilst, ka arī šajās pilsētās situācija nav pilnīgi viennozīmīga un nepārprotama, kas rada jautājumu, vai patiešām tās piedzīvo NĪ tirgus krīzi. Kā piemēru viņš min Toronto, kur cenas maksimumu sasniedza 2017. gada sākumā. Tagad cenas ir samazinājušās par 3%. Savukārt Sidnejā cenas šogad ir samazinājušās par 5%, bet piedāvājums ir palielinājies par 22%. Tikmēr Stokholmā un Vankūverā cenas luksusa nekustamā īpašuma tirgū samazinājušās par 8–10%.
Ņujorkā šā gada pirmajā ceturksnī cenas kritās par 8%, bet pārdošanas apjomi – par 25%, un pilsētas luksusa īpašumu tirgū situācija esot bijusi vēl sliktāka. Tikmēr Lielbritānijā korekcijas rada valsts izteiktā vēlme pamest Eiropas Savienību, un cenas Londonā ir sarukušas bažās par Brexit ietekmi. Pēc Gašpuiša teiktā, NĪ cenas Londonas centra labākajos rajonos ir samazinājušās gandrīz par piektdaļu, vietām pat par trešdaļu kopš to maksimuma 2014. gadā. Savukārt Ķīnas pasākumi ar vairāk nekā 30 ierobežojumiem NĪ tirgū ir likušas cenām sarukt.
Runājot par potenciālajiem ģeogrāfiskajiem riska punktiem, SEB bankas eksperts atsaucas uz Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Šī monetārā iestāde norādījusi uz Luksemburgu, vairākām Vācijas pilsētām un apgabaliem Portugālē un Nīderlandē, kur nelīdzsvarotība starp pieprasījumu un piedāvājumu ir veidojusi ievērojamu nekustamā īpašuma vērtības pieaugumu.
"Problēmas var rasties apstākļos, kad procentu likmes sāks pieaugt un apgrūtināt aizņēmēju spēju veikt kredītu atmaksu. Nekustamā īpašuma cenas sāk uzvesties kā finanšu aktīvu cenas, ko ietekmē investoru uzvedība, un to viena valsts nespēj kontrolēt," situāciju raksturo Gašpuitis.
Lētā nauda
Runājot par tirgu ietekmējošajiem faktoriem, SEB bankas eksperts teic, ka pērn ekonomiskā izaugsme paātrinājās 120 valstīs, kas veido trīs ceturtdaļas no pasaules tautsaimniecības apjoma. "Šāda izaugsme veidoja pamatu augošam pieprasījumam pēc mājokļiem, kas palīdzēja cenām augt. Taču tas noticis īpašos apstākļos, respektīvi, lētas naudas un zema ienesīguma situācijā, kas mudinājis investorus meklēt peļņu investīcijās nekustamajā īpašumā, tostarp pārrobežu. Tas var pastiprināt tirgus svārstības turbulences brīžos. Tātad tirgi kļuvuši savstarpēji ciešāk saistīti un ir pakļauti globālajiem finanšu un ekonomikas nosacījumiem," skaidro tautsaimniecības speciālists.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 3. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Enģeļa viesis