To paredz valdībā izskatītais Tieslietu ministrijas sagatavotais ziņojums par to kā risināt dalītā īpašuma problēmu. DB jau vairākkārt ir rakstījis par situāciju, kad dzīvokļu īpašnieki rāda viņiem nesamaksājamus rēķinus par zemes nomu, kura nedrīkstot pārsniegt 6% no tās kadastrālās vērtības. Lielākā daļa no dzīvokļa īpašumiem, kuri atrodas ēkās uz privātpersonu zemes, ir reģistrēti Rīgas pilsētā - ap 40 000 .
Piespiedu dalītā īpašuma problēmu risināšanai Tieslietu ministrija piedāvā vairākus risinājumus - gan ilgtermiņā atteikties no dalītā īpašuma veidošanas, gan dalītā īpašuma izbeigšanu. Lai atteiktos no dalītā īpašuma veidošanas, paredzēts izstrādāt apbūves tiesisko regulējumu, kas attieksies tikai uz nedzīvojamo būvju (kas netiks izmantotas dzīvošanai) būvniecību.
Tiesa gan, šobrīd vēl nav sagatavoti atsevišķi normatīvie akti, un tādēļ gan zemes, gan dzīvokļu īpašniekiem ir daudz jautājumu - kāda būs procedūra, kurš un par kādu cenu (kā to noteiks) utt. - par to, kā īsti varētu notikt šis īpašumu apvienošanas process.
Dalītā īpašuma izbeigšanai paredzēti vispārēji principi un speciāli noteikumi dalītā īpašuma izbeigšanai dzīvokļu īpašumu gadījumā. Dzīvokļa īpašuma gadījumā mērķis dalītā īpašuma izbeigšanai ir nodrošināt katra dzīvokļa īpašuma sastāvā ne tikai ēkas kop- īpašumā esošās domājamās daļas, bet arī identiskas domājamās daļas no zemes gabala, uz kura atrodas ēka.
Ēkas, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, gadījumā mērķis dalītā īpašuma izbeigšanai ir nodrošināt ēkas un zemes gabala, uz kura atrodas ēka, piederību tam pašam īpašniekam. Pie šī jautājuma valdības sēdē radās lielākās diskusijas. Proti, TM piedāvājumā dzīvokļa īpašumos sadalītas ēkas gadījumā lēmums par zemes izpirkšanu būtu jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem kopā, bet pret to asi iebilst Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kas uzskata, ka lēmums jāpieņem katram dzīvokļa īpašniekam atsevišķi.