Latvija nav pirmā — Igaunijā par darbinieku atlaišanu un algu samazināšanu atklāti runā vairāki lielie uzņēmumi. Par jūtamām pārmaiņām liecina būvniecības izmaksu statistika — tās ziemeļu kaimiņvalstī šā gada 2.ceturksnī kāpušas vien par 4,2%, salīdzinot ar to pašu laikposmu pērn. Savukārt darbaspēka izmaksas būvniecībā šajā posmā jau samazinājušās par 0,6%, vēstī portāls BBN.
Lai arī statistika Latvijā rāda būvizmaksu pieaugumu šā gada 2.ceturksnī par 16%, turklāt darbaspēka izmaksas kāpa pat par 27%, Dienas aptaujātie eksperti un nozares dalībnieki atzīst — Igaunijā notiekošais, visticamāk, ar gada nobīdi sasniegs Latviju. Lielo darbaspēka izmaksu pieaugumu speciālisti skaidro ar masveidīgu algu legalizāciju, kas novērota ne tikai būvniecībā.
Jau samazinās
Oficiālā statistika īsti neatbilst realitātei, uzskata Arco Development
valdes priekšsēdētājs Viktors Savins: "Pēc man pieejamās informācijas,
pēdējā pusgadā būvniecības izmaksas Latvijā kritušās par 20%,
pielīdzinoties 2006.gada līmenim. Būvnieki ne tikai samazina jauno
piedāvājumu cenas, bet gatavi pārskatīt agrākās tāmes. Viņi gatavi
strādāt divas maiņas par vienas cenu, lai tikai izdzīvotu. Būvmateriālu
cenas samazinās, darbaspēka piedāvājums pārsniedz pieprasījumu,
darbalgas krīt."
J.Lancers domā, ka "daļa mazāko uzņēmumu jau faktiski bankrotējuši un mēģina izdzīvot, nemaksājot algas u.tml". Problēmas esot arī PBLC, tomēr lielajiem vieglāk "pārdzīvot stagnāciju, saglabāt kolektīvu un sagaidīt, kamēr būvniecība atkal ies uz augšu".
BBN apkopotie dati par Igaunijas lielajiem būvuzņēmumiem rāda — NCC Ehitus atlaidis 8% darbinieku, Eesti Ehitus nav samazinājuši pamatalgas vai atlaiduši darbiniekus, taču piešķir mazākas prēmijas. Līdzīgi rīkojas Skanska EMV AS. Arī kaimiņvalstī pārmaiņas vairāk ietekmē nelielos apakšuzņēmējus, kuriem nākas pievērsties infrastruktūras būvniecībai, remontiem, rekonstrukcijai, meklēt klientus ārzemēs vai pat pārtraukt darbību.
YIT Ehitus AS valdes priekšsēdētājs Prīts Sauks portālā aripaev.ee atzinis — vairākums lielo būvnieku atlaiž darbiniekus, un tas uzreiz kļūst zināms, jo atbrīvotie speciālisti meklē darbu pie konkurentiem. Arī šajā uzņēmumā ir mazāk darbinieku nekā pirms gada, tomēr atlaišana nav masveidīga.
Jauni virzieni
Gan Latvijā, gan Igaunijā lielo tirgus dalībnieku pozīcijas ir
stabilas, vērtē Baltijas tirgus lielākā celtniecības koncerna Latvijas
uzņēmuma SIA Merks valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns. Tomēr Igaunijas
būvuzņēmumiem esot labāka likviditāte un vairāk brīvo līdzekļu, tāpēc
izmaiņas tirgū tos skar mazāk. "Latvijā tirgus stabilizēsies, ja
būvnieki un attīstītāji samazinās peļņas procentu un strādās efektīvāk
ar esošajiem resursiem," iesaka I.Geidāns
Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas valdes loceklis Ilvars Metnieks gan vērtē, ka pastāv apstākļi, kas varētu Latviju nenovest pie Igaunijas piemēra, proti — lielāks iedzīvotāju skaits un rezerves, daudzveidīgāka ekonomikas attīstība, stratēģiskā vieta Baltijas centrā labākai investoru piesaistei.
Latvijas tirgus līderu pulka pastāvīgās dalībnieces a/s RBSSKALS valdes priekšsēdētājs Edgars Štrauss skaidro, ka pašreizējo situāciju tirgū var dēvēt par stabilizēšanās posmu, tomēr "būvniekiem darbs būs", tāpēc "nekur nav pazudusi kvalificētu darbinieku trūkuma problēma". Būvfirma pārskatījusi štatus un citus resursus, izmanto vairāk un labākas tehnoloģijas, attīsta ceļu būvi un citus darbības virzienus.
Trūkst investīciju
Pašlaik būvapjomi krīt visur, tāpēc visā Eiropā būtu jāsamazinās cenām,
paredz V.Savins. J.Lancers teic, ka šī situācija pastāvēs, kamēr bankas
piekops stingru kredītpolitiku. "Daudzi projekti iesaldēti, jo privātie
investori nevar saņemt kredītus. Valsts pasūtījums būvniecībā ir
niecīga daļa, bez privātajām investīcijām aktivitāte neatjaunosies.
Valdībai ar Latvijas Banku būtu jārod kāds kopsaucējs un jāpieņem
lēmumi, lai nesagrautu nozari." Savukārt E.Štrauss valsts, pašvaldības
un privāto partneru kopprojektus uzskata par perspektīvākajiem, bet
mazāks pieprasījums būs pēc mājokļu būvniecības
SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks prognozē, ka ar šā gada 3.ceturksni būvniecības cenu indekss kritīs straujāk, jo patēriņš būs stipri pārdomātāks: "Nedomāju, ka tas tuvosies nullei, kā tas draud Igaunijai. Latvijā ir vairāk ko būvēt un atjaunot, Eiropas fondi piešķirs naudu infrastruktūrai. Tomēr viencipara skaitli ieraudzīsim jau šogad, un nākamgad tas būs ļoti mazs."
Portāla nozare.lv eksperts Roberts Kārkliņš paredz, ka straujāks kritums celtniecības nozarē notiks tad, ja ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ masveidā apstāsies gan mājokļu, gan komercīpašumu un infrastruktūras projekti. "Stabilizējoties pieprasījumam pēc būvnieku pakalpojumiem un palielinoties konkurencei, nekustamā īpašuma tirgus būs ieguvējs kā izmaksu, tā kvalitātes ziņā."4