Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Pirmdiena, 23. decembris
Viktorija, Balva

No ekspolitiķa par miljonāru

Diena pēta: Kas bija investors veiksmīgajam Māra Gaiļa nekustamā īpašuma biznesam Ķīpsalā? Neoficiāli par to runāja jau sen. Tomēr konkrētu apliecinājumu tam, ka būtisku artavu ekspremjera, viena no savulaik ietekmīgā Latvijas ceļa līderiem Māra Gaiļa uzplaukušajam nekustamā īpašuma biznesam devis Ventspils mērs Aivars Lembergs nebija.

Par abu saiknēm ļāva spriest tikai pirms pāris mēnešiem atklātībā nonākušais Lihtenšteinas Firsta apgabaltiesas lēmums par Lemberga seniora un juniora īpašumu arestu un pret viņiem par naudas legalizēšanu šai valstī sākto kriminālprocesu. Pats M.Gailis saistību ar A.Lembergu vai vēl vairāk Lembergu ģimenes naudu, kas ieguldīta vērienīgajos Ķīpsalas attīstības projektos noliedz. Viņš dzelžaini turas pie frāzēm: "ar Lembergu esam tikai paziņas" un "mans investors bija Austrijas kompānija." Oficiāli tā tas arī ir, jo M.Gaiļa sadarbības partneris ar Ķīpsalas attīstību saistītajos projektos, kas biznesam ļāva iegūt miljonu vērienu, bija Austrijā reģistrēta PMT Realkanzlei. Būdams austriešu partneris un lietu kārtotājs, arī pats M.Gailis pāris gados kļuva par vienu no miljonāru saraksta. Tagad abu savienība ir šķirta.

Kā bizness sākās?


M.Gaiļa uzņēmēja karjera sākas 1996.gadā, pēc toreizējam premjeram Andrim Šķēlem iesniegtā demisijas raksta, ar kuru viņš atkāpās no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata. Pilnībā saites ar politiku viņš nesarāva un kā LC virzīts pārstāvis tika pie amatiem toreiz privatizējamajās valsts a/s Latvijas gāze un Latvijas kuģniecība padomēs.

"Biju tālredzīgs. Celtniecība mani interesēja un man bija skaidrs, ka nodarbošos ar šīm lietām. Bija iemīlējies Ķīpsalā, kur biju nopircis zemes gabalu." Ar sev raksturīgo estētismu M.Gailis turpina, ka redzēdams, cik nolaista ir Ķīpsala, taču vienlaikus nojauzdams, ka šī ir ļoti perspektīva vieta, viņš sapratis, ka bizness jāattīsta šeit.

1997.gadā viņš kā SIA Māris Gailis īpašnieks Rīgas Domē vērsies ar iesniegumu par 14 000 m2 zemes nomu uz 49 gadiem. 1998.gadā RD viņa lūgumu atbalstīja. M.Gailis saka, ka "te nebija nekādu blatu, jo tā zeme nevienu tolaik neinteresēja," tomēr nomas nosacījumi bija pretimnākoši. Uz šīs zemes M.Gailis sāka pirmo lielāko projektu — tā saukto Gaiļa rindu māju celtniecību. "Tolaik gāja ļoti grūti, kredītus nevarēja dabūt, mājas cēlu par klientu naudu, divreiz gandrīz bankrotēju," atminas M.Gailis.

Kopumā gan šis projekts M.Gailim noslēdzās veiksmīgi, arī iznomāto zemi, atbilstoši likumam, pēc būvju pamatu ielikšanas, viņš varēja privatizēt. Māju pircēju vidū bija sabiedrībā zināmas personas, arī Aivars Lembergs.

Rindu mājas aizsāka M.Gaiļa izvēršanos Ķīpsalā. 1999.gadā Aizsardzības ministrijas rīkotā konkursā par Ķīpsalas vecās Bēma ģipša fabrikas nomu M.Gailis kā vienīgais pretendents uzvarēja. Nepilnus divus gadus vēlāk viņš šo īpašumu privatizēja. Bija dzimusi ideja par nolaistās fabrikas ēku pārbūvi daudzdzīvokļu mājā — tā sauktais Fabrikas projekts. Šajā laikā dzimusi bija arī arhitektu atzītā M.Gaiļa ideja par ekskluzīvo koka māju apbūvi Ķīpsalā. Pirmo renovēto koka māju nopirka Aivars Lembergs.

Kas bija investors?


Vērienu biznesa attīstībā Ķīpsalā M.Gailis varēja atļauties, jo biznesam bija atradies investors Austrijā — kompānija PMT Realkanzlei.

"Kad ap 1999.gadu sapratu, ka Ķīpsalas projektu pacelšanai man ir nepieciešams investors, tad to arī meklēju un atradu. Tie bija austrieši, ar kuriem nodibinājām kopīgu sabiedrību un sākām iepirkt īpašumus Ķīpsalā," atceras M.Gailis.

Jautāts, kas iepazīstināja ar šo investoru, M.Gailis saka, ka precīzi neatminas, taču "iespējams tas bija Anrijs Lembergs". Nekavējoties viņš piebilst: "Darījumu ar Anriju man nebija, es zināju tikai savu austriešu investoru, es neinteresējos, kur viņi ņem naudu. Visa investīciju nauda nāca no Austrijas, legālā ceļā ar banku pārvedumiem, nedomāju, ka tur bija kāda legalizācija."

2000.gada maijā PMT Realkanzlei Latvijā reģistrēja meitasfirmu PMT Balticum, savukārt jau pāris nedēļas vēlāk tika reģistrēta M.Gaiļa un austriešu kopīgā sabiedrība SIA Ziemeļzunds, kas kļuva par vērienīgu Ķīpsalas projektu attīstītāju. 2001.gada sākumā M.Gaiļa un investora savienību papildināja līgumsabiedrība Māris Gailis un kolēģi, kas nodarbojās ar Fabrikas projekta attīstību. Bizness bija sakārtots un 2001.gada jūlijā M.Gailis devās gandrīz divus gadus ilgā ceļojumā ar jahtu Milda, kas piederēja Ventspils a/s Kālija parks un lielus līdzekļus šai ekspedīcijai sponsorēja Ventspils uzņēmumi.

Pirmās versijas, ka M.Gaiļa investors saistīts ar Lembergu ģimenes naudu neoficiālas sarunās izskanēja ap 2002.gadu. Taču tās tika noliegtas. Faktiski tikai Lihtenšteinā pērn sāktās izmeklēšanas materiāli ļāva spriest par gana tiešu Austrijas investora saikni ar Lembergu ģimenes naudu. No tiem izriet, ka daļa ārzonās "optimizētās" Lembergu ģimenes naudas no kontiem Lihtenšteinas bankā VerwaltungundPrivatbank ceļojusi pie M.Gaiļa Austrijas investora PMT Realkanzlei. Līdz rudenim izmeklēšanā bija secināts, kā uz austriešu firmu aizplūdis vismaz 4,1 miljons dolāru. PMT Realknazlei ir PMT ieguldījumiem nekustamos īpašumos Baltijā (Latvijā) veidota meitasfirma. Savukārt pati PMT ir projektu vadības kompānija.

  • Pēc aptuvenām Māra Gaiļa aplēsēm Austrijas investors PMT Realkanzlei viņa iniciētajā Ķīpsalas attīstībā kopumā ieguldījis aptuveni 5 miljonus dolāru
  • Māris Gailis noliedz, ka būtu zinājis vai nojautis par sava Austrijas investora saikni ar Lembergu naudu: "Es kontaktējos tikai ar austriešiem un nejautāju, no kurienes viņi ņem naudu."
  • Izmeklētāji neizslēdz, ka nauda, kas plūdusi uz Juricon pārvaldīto struktūru, iespējams, varētu būt saistīta ar naftas un naftas produktu tranzīta starpniecībā nopelnīto, ko pēc 1997.gada īstenotās privatizācijas ar Lembergu saistītajai uzņēmēju grupai nodrošināja a/s Ventspils nafta privatizācija

Svaigi šķīrušies


Šobrīd M.Gaiļa un investora sadarbība ir pārtrūkusi — pērn oktobrī M.Gailis savienību ar austriešiem šķīris. Reorganizēta ir Ziemeļzunds, kuras aktīvu vērtība 2006.gadā bija virs 5 miljoniem latu, bet likvidēta Fabrikas 2.kārtas projekta īpašniece Māris Gailis un kolēģi.

No M.Gaiļa teiktā izriet, ka pirms likvidācijas slēgts darījums, kurā viņš no investora atpircis 50% Fabrikas pārvaldītāja daļas, savukārt investors no viņa 10% Ziemeļzunda un daļas. Darījuma cenu viņš neatklāj. Pēc tā noslēgšanas M.Gailim no Ķīpsalas īpašumiem palicis Fabrikas 2.kārtas projekts. Lauvas tiesa īpašumu (ap 20) nonākuši SIA PMT Invest, par ko pārdēvēta Ziemeļzunds. Runājot par "šķiršanās" iemesliem, Gailis ir lakonisks: "Sāka atšķirties redzējums kā turpināt attīstību. Viņi, piemēram, gribēja būvēt ciematu pie Juglas ezera, kas mani neinteresēja".

Vaicāts vai, viņaprāt tā ir tikai nejauša sakritība, ka lēmums par biznesa sadalīšanu pieņemts laikā, kad vērienu ieguvusi ar Lembergu īpašumiem saistītā izmeklēšana, M.Gailis saka — tā arī esot. Tiesa, viņš pieļauj, ka varbūt netieša loma tai bijusi, jo "arī es esmu lasījis avīzes un izdarījis secinājumus". Kādi tie ir, M.Gailis neatklāj.

Atbildot, vai arī viņš Lemberga lietas ietvaros bijis sniegt liecības prokuratūrā, M.Gailis atzīst: "Jā vienu reizi, pavasarī." Tas, vai prokuratūras apmeklējums bijis papildus iemesls tik veiksmīgās savienības ar investoru šķiršanai ir M.Gaiļa ziņā. Tāpat kā tas, vai M.Gailis jau sākumā zināja, kas ir viņa patiesais ieguldītājs.

Iespējamā labvēlība
  • Ar Gaiļa kā premjera (19.09.1994 — 21.12.95) 1995.gada maija rīkojumu izveido valdības darba grupu par naftas koncerna dibināšanas iespējām, kas radīja pamatu valsts a/s Ventspils nafta (VN) privatizācijas shēmai, atbilstoši kurai par dominējošo VN īpašnieku 1997.gada rudenī kļuva ilgstoši ar Lemberga ietekmi saistītā a/s Latvijas naftas tranzīts
  • Cits Gaiļa valdības darbs, kas atbilda Lemberga interesēm bija viņa valdības īsi pirms 6.Saeimas vēlēšanām izdotais rīkojums par valsts kapitāla daļu privatizāciju 18 sabiedrībās, to vidū ar Lemberga un viņa partneru interesēm saistītajās Ventspils ostas lielfirmās Ventbunkers, Kālija parks, Ventamonjaks. Valstij piederošās daļas nopirka šo uzņēmumu privātie (ārzonu) īpašnieki
  • 2000.gada martā uz neilgu laiku, kad Ventspils biznesā notiek pirmā saķeršanas un par Lemberga ietekmi sāk runāt uzņēmējs Valentīns Kokalis, kuru izsviež no cauruļvadu firmas LatRosTrans grožiem, Gailis kļūst par šīs kompānija padomes locekli.
  • Redzamākais Gaiļa un Lemberga draudzības projekts ir viņa ceļojums apkārt pasaulei ar jahtu Milda, kuru iegādājās Lembergam, iespējams, pastarpināti piederošā a/s Kālija parks. Ceļojuma sponsoru vidū bija arī VN (oficiāli atvēlēja Ls 100 000). Gailis saka, ka nekā "tāda" šajos faktos nav.
  • 2006.gada oktobrī, kad plosās Ventspils biznesa karš par ietekmi starp Lembergu un viņa oponentiem, Gailis kļūst par VN padomes locekli. Ar oponentiem saistītais advokāts Rūdolfs Meroni viņu presē nodēvējis par Lemberga interešu pārstāvi. Gailis to noliedz, uzsverot, ka ar Lembergu par darbu VN padomē nav runājis.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses