Vislielākais būvniecības un remontdarbu apjoma samazinājums bija maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecībā – par 75,3%, dzīvojamo ēku – par 74,5%, vietējo cauruļvadu un kabeļu līniju – par 61,8%. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, būvniecības apjomi pieauguši tikai tiltu un tuneļu būvniecībā – par 37,3%.Salīdzinot ar pērnā gada ceturto ceturksni, būvniecības produkcijas apjomi samazinājušies par 1%.Faktiskajās cenās būvniecības apjoms pirmajā ceturksnī bija 107,1 miljons latu.
DnB NORD Bankas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka būvniecība šobrīd ir visstraujāk sarūkošā ekonomikas nozare gada griezumā, taču, salīdzinot situāciju ar pērnā gada beigām, tā neizskatās tik bēdīgi. "Sezonāli izlīdzinātajos datos pret 2009.gada 4.ceturksni bijis 1% kritums, tātad šobrīd gada dinamikas skaitļos jau pamatā atspoguļojas vēsture – tas, kas ir noticis 2009.gada gaitā, celtniecības apjomiem strauji krītot līdz ar iepriekš iesākto projektu pabeigšanu," saka eksperts.
Viņš piebilst, ka, nepabeigto projektu "krājumam" izsīkstot, zudīs arī tā ietekme uz šībrīža dinamiku.
P.Strautiņš piebilst, ka šīgada aukstā ziema celtniecības apjomus 1.ceturksnī samazināja arī citur Ziemeļeiropā.
Viņš norāda, ka vasarā ir plānots atsākt darbu pie diviem iesaldētiem lieliem projektiem Rīgā — Z Torņi un Skanstes virsotnes. Līdz ar jaudu noslodzes pieaugumu un ES fondu apguvi šogad tiek plānotas vērā ņemamas investīcijas apstrādes rūpniecībā. Tas sniedz cerību stariņu arī krīzes smagi skartajai celtniecībai. Tomēr izteikt prognozes par atsevišķu ceturkšņu rezultātiem kļūst arvien grūtāk, jo uz stipri sarukušajiem kopējiem apjomiem lielu arvien iespaidu atstāj atsevišķu objektu liktenis, saka eksperts.
(pievienots P.Strautiņa komentārs)