Lielākais interesentu skaits - 105 bija Bauskā. Savukārt Liepājā un Valmierā dokumentāciju aizdevuma piešķiršanai aizpildīja 58 zemnieki, Ventspilī - 46, Gulbenē - 39, Rīgā - 39, Rēzeknē - 38, Jēkabpilī - 37, bet Daugavpilī - 11 zemnieki.
Plānots, ka Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums Par aizdevumu izsniegšanas uzsākšanu lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei tiks izskatīts valdības sēdē 26.jūnijā, kad arī tiks nolemts par aizdevumu izsniegšanas sākumu.
Kā ziņots, valdība 29.maijā izdeva rīkojumu projektu , ka paredz ļaut aizņemties finansējumu zemes iegādei lauksaimnieciskajai ražošanai.
Zemes iegādes kreditēšanas programmas aizdevumi būs orientēti galvenokārt uz mazām, vidēja lieluma saimniecībām un jauno lauksaimnieku saimniecībām.
Plānots, ka kopējā kredītlīnija būs desmit miljoni latu un to administrēs VAS Lauku attīstības fonds, iesaistot VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku bankas) speciālistus. Komercbankas programmā netiks iesaistītas. Aizdevuma termiņš nebūs ilgāks par 20 gadiem, un aizdevumus izsniegs līdz 2013.gada 31.decembrim.
Viens saimnieciskās darbības veicējs vai savstarpēji saistīti aizņēmēji varēs saņemt atbalstu ne vairāk kā 100 000 latu apmērā. Atbalsta summa nedrīkstēs pārsniegt 100% no iegādājamās zemes platības tirgus vērtības.
Ja piesaistītā aizdevuma mainīgās daļas pieauguma dēļ aizdevuma procentu gala likme pārsniegs 4% gadā, starpību starp to un tirgus likmi segs: 50% apmērā - Zemkopības ministrija (ZM) no tās budžeta atsevišķi izveidotās valsts budžeta programmas vai apakšprogrammas līdzekļiem, 50% apmērā - aizņēmējs no saviem līdzekļiem.
Lai nodrošinātu rīkojuma projektā noteiktās aizdevumu procentu likmju pieauguma kompensācijas, Finanšu ministrijai (FM) būtu jāpalielina ZM valsts budžeta bāzes izdevumi 2013.gadam 26 250 latu apmērā, 2014.gadam - 35 200 latu apmērā un 2015.gadam - 32 036 latu apmērā.
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma žurnālistiem pēc valdības sēdes teica, ka divu nedēļu laikā ZM un FM jāparaksta līgums par administrēšanu. Tiks slēgti līgumi ar Hipotēku bankas speciālistiem, kuri pieņems projektus, bet gala lēmumu pieņems Lauku attīstības fonds.
Atbalsta programma nepieciešama, jo no 2010.gada zemei, kas netiek apstrādāta, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tāpēc tie zemju īpašnieki, kas neražo lauksaimniecības produkciju un nespēj nodrošināt īpašumu uzturēšanu, varētu pārdot zemi tiem lauksaimniekiem, kas ir ieinteresēti to iegādāties ražošanai.
Tāpat no lauksaimnieku apstrādātās zemes liela daļa joprojām ir nomāto zemju platības, un daudziem rodas problēmas ar saistību izpildi un jāatmaksā saņemtais Eiropas Savienības atbalsts, ja patiesais zemes īpašnieks izlemj priekšlaikus lauzt nomas līgumu.