Viena no versijām — lai netērētu laiku un varētu būvēties bez detaļplānojuma.
Diena jau rakstīja, ka piektdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas
birojs (KNAB) aizdomās par iespējamu kukuļņemšanu aizturēja Rīgas domes
(RD) pilsētas attīstības departamenta (PAD) administrācijas vadītāju
Raimondu Janitu, pie kura atrasta nauda, un bijušo PAD direktoru Vilni
Štramu. Abiem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.
Izlemj atcelt
Pagājušā gada 22.februārī būvvalde lēma, ka 4,8 hektāru lielajai
teritorijai Dzirciema ielā pirms tās apbūvēšanas jāizstrādā
detaļplānojums, argumentējot to ar iespējamām problēmām komunikāciju
tīkla pieslēgšanā un pievadceļu izbūvē. Taču divus mēnešus vēlāk
būvvalde šo lēmumu atcēla. Savukārt divas dienas pirms R.Janitas un
V.Štrama aizturēšanas 13.februārī projektu apstiprināja pilsētas
attīstības komiteja, kurā ir domes deputāti.
Sabiedrības par atklātību Delna pārstāve Aiga Grišāne atgādina valdības
noteikumos rakstīto, ka neapbūvētās teritorijās, kāda patlaban ir
būvlaukumam izraudzītā vieta Spilvē, detaļplānojums jāizstrādā
obligāti. Tas arī jāizstrādā, ja plānota kompleksa teritorijas apbūve,
arī tas teikts valdības noteikumos. "Tomēr Rīgā ir virkne gadījumu, kad
detaļplānojumu uztver kā formalitāti un neizstrādā," saka A.Grišāne un
piebilst, ka būvvaldei jābūt dzelžainam pamatojumam, ja tā lemj iztikt
bez detaļplānojuma, ja sākotnēji tas bija prasīts. "Bija vērts dot
kukuli, jo tā izstrāde paildzina būvniecības sākšanas procesu," lēš
A.Grišāne. Turklāt detaļplānojuma izstrāde ir dārgs desmitos tūkstošos
latu mērāms darbs. Zemes plānošanas tirgus līdera Metrum plānošanas
nozares vadītāja Ilze Kjahjare atgādina, ka Latvijā veiktie pētījumi
par korupcijas riskiem būvniecībā atklāj, ka tie ir augsti, jo likumos
paredzētas plašas variācijas.
Būvvalde kļūdījās
Uz jautājumu, kāpēc lēmums par detaļplānojumu tomēr tika atcelts,
Dienai atbildi tā arī neizdevās iegūt. Ar būvvaldes vadītāju Andi Cini
un būvvaldi pārraugošās RD PAD pašreizējo direktoru Pēteri Stranci
pirmdien sazināties neizdevās. Lai arī PAD pārstāve Marija Ābeltiņa
solīja to noskaidrot, īsi pēc sešiem vakarā viņas telefons vairs
neatbildēja.
NCC Spilve Development valdes loceklis un līdzīpašnieks, ekspolitiķis
Arnolds Laksa noraida uzņēmuma saistību ar kukuļdošanu un stāsta, ka
uzņēmums pats nebija lūdzis atcelt detaļplānojuma izstrādi. "Toreiz
būvvalde, lemjot, vai vajadzīgs detaļplānojums, ir kļūdījusies, jo
teritorija ir neapdzīvota un turklāt neliela," skaidro A.Laksa. Tiesa,
viņš liek saprast, ka uz Rīgas plānotājiem bijis dusmīgs, jo viss
ievilcies. "Pagāja astoņi mēneši, bet tālāk par būvdarbu ieceres
akceptu netikām, nesaņēmām pat arhitektūras plānošanas uzdevumu," viņš
stāsta. Lietas apstākļi liecina, ka uzņēmējs šajā gadījumā sadarbojies
ar tiesībsargiem un kukuļdošana veikta kā operatīvais eksperiments.