Stratēģijā uzsvērts, ka Latvijā īstenotās masveida privatizācijas mērķis – mainīt valsts un pašvaldību īpašuma struktūru, samazinot valsts un pašvaldību darbību kā komersantiem un izveidot funkcionējošu tirgus ekonomiku, ir sasniegts. Līdz ar to PA izstrādātajā stratēģijā kā galvenais uzdevums ir noteikts privatizācijas procesa pabeigšana līdz 2016.gadam, profesionāli un efektīvi veicot PA portfeļa izstrādi ar sabalansētu resursu izmantošanu.
Stratēģija paredz, ka līdz 2016.gadam tiek izstrādāta nepieciešamā normatīvā bāze ilgtermiņā realizējamo funkciju nodošanai citām institūcijām, un pēc funkciju nodošanas 2016.gadā PA darbību izbeidz.
Šobrīd galvenās PA veicamās funkcijas ir valsts dzīvokļu un dzīvojamo māju, valsts īpašuma objektu, zemes un valsts kapitāla daļu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana. Papildus pamatfunkcijām PA veic privatizācijas sertifikātu uzskaiti un darījumu informācijas apkopošanu, noslēgto līgumu nosacījumu un maksājumu izpildes kontroli, kā arī nodrošina valsts pārstāvību ogļūdeņražu ieguves projektos. Katram no šiem blokiem stratēģijā paredzēts risinājums vai nu procesa pabeigšanai, vai funkcijas pēctecības nodrošināšanai, tās nododot citām institūcijām.
Valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizācijas, atsavināšanas un pārvaldīšanas funkciju PA 2009.gadā pārņēma no Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras.
Kopumā uz 2012.gada 31.maiju PA valdījumā ir 1806 dzīvokļu īpašumi un 482 dzīvojamās mājas, kas atrodas visā Latvijas teritorijā. Dzīvojamo māju un dzīvokļu nodošana privatizācijai vēl nav pabeigta. Lēmumus par dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanu plānots pieņemt līdz 2014.gada 31.decembrim. Stratēģijā noteikts, ka dzīvojamo māju un dzīvokļu plānveida privatizācija ir jāpabeidz līdz 2015.gada 31.decembrim.
Dzīvokļus, kurus īrnieki nav vēlējušies privatizēt, plānots nodot pašvaldībām. Ja pašvaldības atsakās pārņemt neprivatizētos dzīvokļus, tie jānodod pārvaldīšanā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Tāpat pašvaldībām vai VNĪ tiks nodotas apsaimniekošanā mājas, kuras dzīvokļu īpašnieki nebūs pārņēmuši valdījumā. Lai PA varētu nodot šīs mājas VNĪ, nepieciešami grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā.
Privatizācijai ir nodoti kopumā 832 valsts zemesgabali vai to domājamās daļas, no tiem PA valdījumā šobrīd ir pārņemti 671. Privatizācijas procesā atrodas 59 valsts īpašuma objekti, kuriem papildus var nākt klāt vēl 10 objekti. Zemes un valsts īpašuma objektu privatizāciju ir plānots pabeigt līdz 2015.gada 31.decembrim. Neprivatizētiem objektiem plānots izbeigt privatizācijas procesu un tos nodot pārvaldīšanā citām institūcijām.
Lielai daļai no privatizējamajiem zemesgabaliem un valsts īpašuma objektiem pastāv tiesiski šķēršļi privatizācijas procesa pabeigšanai, kuru novēršana ir atkarīga no potenciālā pircēja rīcības (piemēram, ēkas īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā uz privatizācijas subjekta vārda, zemesgabala nomas līguma noslēgšana, potenciālo pircēju vienošanās par zemes privatizācijas kārtību noslēgšana).
Lai risinātu problēmas, kas saistītas ar ieilgušu valsts īpašuma objektu un apbūvētu (neapbūvētu) zemesgabalu privatizācijas procesu, nepieciešams veikt grozījumus tiesību aktos, nosakot samērīgus termiņus gan pircēju veicamajām darbībām, gan arī PA kā privatizāciju veicošajai institūcijai.
PA paredz rosināt izdarīt grozījumus likumā Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, lai noteiktu, ka to īpašumu, kuri šobrīd nav privatizējami tiesisku šķēršļu dēļ, un kuru novēršana ir atkarīga no privatizācijas subjekta rīcības, kas tieši ietekmē privatizācijas procesa gaitu, tiek noteikts termiņš 2014. gada 31. decembris, pēc kura iestāšanās privatizācijas subjekts vairs nevar vērsties PA, lai turpinātu privatizāciju.
Pēc minētā termiņa iestāšanās PA līdz 2015. gada 31. decembrim pieņems lēmumu izbeigt privatizāciju apbūvētiem zemesgabaliem, kuru privatizācijai pastāv tiesiski šķēršļi. Pēc privatizācijas izbeigšanas īpašums tiks nodots citas institūcijas valdījumā atsavināšanai un būs atsavināms saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
PA turējumā ir valsts kapitāla daļas 21 uzņēmumā, no tiem 11 ir maksātnespējīgi vai likvidējami. Lielākie uzņēmumi ar valsts kapitāla daļu ir SIA Lattelecom, kur valstij pieder 51%, SIA Latvijas Mobilais Telefons – valstij pieder 5%, bet netieši 34,73%, AS Reverta PA pieder 84,15 %, bet AS Citadele banka 75% akciju.
2012.gadā plānots pārņemt vēl divu uzņēmumu kapitāla daļas. Saskaņā ar stratēģiju PA piedāvā veikt pakāpenisku kapitāla daļu atsavināšanu, tajā skaitā valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu atsavināšanu.
Sākot ar 2015.gadu šī funkcija nododama centralizētajai pārvaldības institūcijai. PA turējumā uz 2011.gada 31.decembri ir valstij piekrītošās bezmantinieka un konfiscētās kapitāla daļas 41 kapitālsabiedrībā. Plānots ka valstij piekrītošās bezmantinieka un konfiscētās kapitāla daļas atsavinās tiesu izpildītāji.
Attiecībā uz AS Citadele banka un AS Reverta PA līdz darbības izbeigšanai nodrošina akciju pārvaldību saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, kā arī akciju atsavināšanu saskaņā ar Eiropas Komisijas restrukturizācijas plānā noteikto un Ministru kabineta (MK) lēmumiem.
Atsevišķas papildus funkcijas būs jāveic arī pēc privatizācijas procesa noslēguma. PA veic iepriekš noslēgto pirkuma līgumu nosacījumu kontroles izpildi, tajā skaitā pirkumu līgumu maksājumus, nodrošina maksājumu parādu pirmstiesas administrēšanu, veic pārbaudes privatizētajos valsts īpašuma objektos līdz privatizācijas procesa pabeigšanai. Kontroles process tiek veikts atbilstoši līgumā noteiktajam maksājumu grafikam un nosacījumu izpildes termiņš maksimāli var būt 10 gadi.
Uz 2011.gada 31.decembri PA kontrolē bija 1380 līgumi. PA darbības izbeigšanas rezultātā līgumu kontroli jāpārņem citai institūcijai. Stratēģija paredz nodot citām institūcijām arī tādu funkciju izpildi kā sertifikātu darījumu informācijas apkopošana un valsts pārstāvība ogļūdeņražu projektos.
Plānots, ka atbilstoši stratēģijas ieviešanai tiks samazināts PA darbinieku skaits un izdevumi. Paredzēti trīs scenāriji PA darbības izbeigšanai, no kuriem, pieņemot lēmumu MK, būs jāizvēlas optimālākais risinājums.