Tas ir vairāk nekā prognozētās izmaksas Dienvidu tiltam un tuvu tam, cik varētu maksāt Ziemeļu šķērsojums. Tā kā pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks (RP) šādas naudas nav, tas vēlas piesaistīt privāto investoru. Taču nekustamo īpašumu speciālisti apšauba, vai pašreizējā tirgus situācijā izdosies tādu atrast, jo kamēr nestabilizēsies dzīvokļu tirgus, investori neriskēšot.
Jaunajā mikrorajonā būs gan pašvaldības sociālās mājas, gan ekskluzīvi mājokļi, gan biroji un viesnīcas.
Kamēr topošā megaciema centra attīstīšanai tiek meklēts investors, pats RP gatavojas apbūvēt nelielu daļu no visa rajona - aptuveni trīs hektārus. Patlaban tiek izstrādāts kvartāla apbūves priekšlikums, bet jau nākamā gada pavasarī varētu sākt būvēt 500 jaunus dzīvokļus pašvaldības dzīvokļus. Savukārt citā Rumbulas topošā mikrorajona zemes placī jau šovasar sāksies Daugavas zaļās pilsētas pirmo pārdošanai paredzēto dzīvojamo māju būvniecība.
Dzīvos 15 tūkstoši
Diena jau rakstīja, ka pērn martā Rīgas dome atbalstīja jauna mikrorajona būvniecību pie bijušā Rumbulas lidlauka aptuveni 76 hektāru platībā. Iecerēts, ka kopumā tur dzīvos ap 15 tūkstošiem iedzīvotāju.
Rajona attīstības priekšlikumu pēc RP un SIA Daugavas zaļā pilsēta pasūtījuma ir izstrādājis arhitektu birojs Nams. Saskaņā ar to rajona centrālā daļa (ap 30 ha) būs kā darījumu centrs ar ēkām 13-30 stāvu augstumā, bet ap to grupēsies 7-9 stāvu augstas dzīvojamās ēkas. Rajonā būs arī skolas, bērnudārzi, pludmales un kuģīšu piestātnes. Lai šeit dzīvojošajiem un strādājošajiem būtu ērta satiksme, uz pilsētu kursēs autobusi un mikroautobusi, līdz rajonam tiks pagarināta arī 7.tramvaja līnija.
Pie dzīvokļiem šajā megaciematā tiks pašvaldības rindā stāvošie. Taču iegādāties mājokli tur varēs jebkurš, kas to varēs atļauties, jo lielākā daļa apbūves paliks investoriem. Šīs teritorijas attīstība notiks pēc privātās publiskās partnerības modeļa - pašvaldība dod zemi, investori uzbūvē, daļu dzīvojamo māju atdod pašvaldībai, bet ar pārējo apbūvi pelna investors - ceļ dzīvojamās mājas, pārdod dzīvokļus, būvē viesnīcas un birojus.
Kāpēc tik dārgi?
Patlaban RP lielākā interese ir piesaistīt investoru rajona centrālajai daļai, saka uzņēmuma finanšu direktors Jānis Kosītis. Tā apbūve varētu izmaksāt ap 643 miljoniem latu, bet kopā ar autostāvvietu un infrastruktūru izveidi summa sasniegs 800 miljonus latu.
Jaunajā mikrorajonā pie upes plānotās Daugavas zaļās pilsētas apbūves izmaksas gan tiek lēstas daudz mazākas - 150 līdz 170 miljoni latu, taču apbūvējamā platība ir līdzīga. SIA Daugavas zaļā pilsēta valdes priekšsēdētājs Ivars Kalvišķis pieļauj, ka lielo atšķirību veido apbūves intensitāte. Daugavas zaļajai pilsētai lielākoties būs četru stāvu apbūve, augstākais - deviņi stāvi.
Arī SIA LBS-Konsultants direktora vietnieks Artis Dzirkalis norāda, ka tik apjomīgas būvniecības veikšanai varētu būt nepieciešama šāda summa. "Veicot ļoti virspusēju un aptuvenu aprēķinu, pašu ēku būvniecība varētu izmaksāt 530 miljonus. Ja pieskaita maģistrālās komunikācijas un infrastruktūras ierīkošanu, tas varētu būt vēl aptuveni 220 miljoni. Tā kā kopā jau aptuveni sanāk 750 miljoni. Protams, ja tajos 800 miljonos papildus iekļauti finanšu piesaistīšanas un apsaimniekošanas izdevumi, tad ar 800 varētu pat nepietikt," saka A.Dzirkalis.
Būs jāgaida
Taču piesaistīt investoru, kas būtu gatavs investēt tādu naudu, šobrīd "absolūti nav iespējams", uzskata būvkompānijas PBLC prezidents Jānis Lancers. "Nekustamo īpašumu tirgus un būvniecība šobrīd ir sagrauta. Neviens investors nenāks guldīt te naudu, ja nevar to realizēt, jo cilvēkiem nedod kredītus un viņi dzīvokļus nepērk," saka J.Lancers.
Tomēr RP tuvākajā laikā gatavos projekta reklāmas materiālu un centīsies piesaistīt naudu. Iespējams, tiks rīkots konkurss. J.Kosītis teic: "Ja tas nenotiks šogad, ekonomiskās situācija stabilizēsies un nākamgad gribētāji jau būs.