Tiesisko aizsardzību iecienījuši ar nekustamā īpašuma nozari saistītie uzņēmumi

Tikai 16 piemēru Kopš TAP iedarbināšanas tam pieteikušies 16 galvenokārt ar nekustamo īpašumu nozari saistīti uzņēmumi. Pērn šo statusu ieguvuši trīs — Remarks nekustamie īpašumi, Levil Leader un Mājokļu konsultācijas. Citiem trim sākotnējiem TAP pretendentiem Libanons, JLM grupa un Viart būve ierosināta maksātnespēja, Dienu informē valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija (MA) pārstāve Ilze Kalniņa. Būvfirmas Celle TAP pieteikumu tiesa izskatīs atkārtoti, nekustamo īpašumu attīstītājs Urban Art (UA) TAP pieteikumu iesniedzis otrreiz. Pārējās lietas vēl ir izskatīšanas stadijā, vai arī lēmums ir negatīvs un tiek domāts par maksātnespēju. Mazāk piekritēju Līdz tiesas sēdei UA valdes priekšsēdētāja Laimdota Šnīdere komentāros nevēlas ieslīgt, vien teic, ka galvenais šķērslis TAP sākšanai ir kreditora nevēlēšanās piekrist uzņēmuma sagatavotajam parādu atmaksas plānam. Jau vēstīts, ka UA dzīvokļus projektā Dienvidu pakavs II patlaban nevar pārdot tirgus sastinguma dēļ, bet ar laiku to vērtība, visticamāk, atjaunosies. Kreditoriem būtu jāsaprot — nepiekrītot TAP plānam, nākamais solis ir maksātnespēja, un tad naudu pilnā apmērā atgūt ir mazāk cerību, uzsver L.Šnīdere. TM sagatavotie grozījumi, kas iesniegti Saeimā, paredz samazināt kreditoru skaitu, no kuriem jāsaņem piekrišana TAP finanšu plāna īstenošanai, Dienu informē tieslietu ministra preses sekretāre Inga Saleniece. Uzņēmēji stāsta, ka izšķirīgais tiesu atteikumā sākt TAP bijuši tieši banku negatīvie atzinumi par iespējām izpildīt finanšu plānus. SIA Lietišķo konsultāciju birojs juriste Baiba Baltiņa, kuras praksē ir pērn Remarkam veiksmīgi apstiprinātais TAP, teic, ka bankas negribīgi pagarina kredītlīnijas, kredītu termiņus, nelabprāt piekrīt parādu kapitalizācijai pat ar ievērojamu aktīvu pārsvaru. "Nelaime tā, ka aktīvus tirgus sastingumā nevar pārdot. Banku izturēšanās dažkārt ir gluži vai histēriska, jo tās ne apspriež kredītu nosacījumu maiņu, ne arī grib pārņemt ieķīlātos īpašumus, jo tad pašām jātērē nauda to uzturēšanai." Swedbank Tiesvedības un juridiskā nodrošinājuma daļas vadītājs Ivars Dimants uzskata, ka jau TAP pieteikumā jānorāda, kā iegūs līdzekļus norēķiniem ar kreditoriem un maksātspējas atguvei. B.Baltiņa tam nepiekrīt, viņasprāt, pieteikums vajadzīgs, lai tiesa ierosinātu lietu, bet plāna pārbaude jau ir lietas izskatīšana pēc būtības, un tiesas rīkojas atšķirīgi. TM sola skaidrot procedūru, lai panāktu vienādu likumu piemērošanu.Atkopsies ilgāk Pēc apspriedēm ar uzņēmējiem TM grozījumos iekļauta TAP termiņa pagarināšana no viena līdz diviem gadiem, kas vairāk atbilst tirgus situācijai un prognozēm par ekonomikas atveseļošanu. I.Dimants bilst, ka viens gads ir pasaulē pieņemts īslaicīgu finanšu problēmu risināšanas laiks, par divkāršošanu vajadzētu vienoties sanācijas procesā vai noslēdzot izlīgumu ar kreditoriem. Izglītos par TAP B.Baltiņas praksē ir gadījumi, kad uzņēmēji lūdz palīdzību sākt TAP, "lai aizsargātos pret banku". "Sabiedrībai vairāk jāskaidro, ka TAP nav mēģinājums tikt vaļā no saistībām, bet iespēja uzņēmumiem, kuru bizness ilgtermiņā ir atjaunojams, iegūt laiku," saka L.Šnīdere. TM sola līdz ar MA mājaslapā pieejamajiem informācijas materiāliem sniegt skaidrojumus sabiedrībai, lai vairotu izpratni par TAP. Par maksātnespējas pieteikšanu pēc TAP atteikuma izšķīries Tapeksa valdes priekšsēdētājs Vilnis Priedītis: "Neredzu citu risinājumu. Mēneša izmaksas 14 veikalu ar preci uzturēšanai un vairāk nekā 400 darbinieku algām katru mēnesi ir simti tūkstoši latu. Mums nav ko maksāt." Tapeksam jau šķitis par ilgu gaidīt tiesas sēdi pēc tam, kad banka arestēja īpašumus un kontus. V.Priedītis pieļauj, ka ar garāku termiņu varbūt būtu tapis labāks TAP plāns, kura nepilnības bija iemesls tiesas negatīvajam lēmumam. Latvijas Komercbanku asociācijas priekšlikumos Maksātnespējas likumā ieteikts vienlaikus lemt par iesniedzēja maksātnespējas pasludināšanu, ja tiesa noraida TAP, atstājot to pašu administratoru. Tā tiktu ietaupīts laiks, tiesas un administratīvie resursi, kā arī novērsta iespēja starplaikā nobēdzināt mantu vai samaksāt atsevišķiem kreditoriem, skaidro I.Dimants.