Upmalas biroju māja dveš vācisku pedantismu. Diena vērtē jaunos projektus

VIDEO: Vācu pedantisms un krīzes laika arhitektūra

Ilvars Metnieks, NīaA vadītājs:

Prieks, ka Upmalas biroji nav pakļāvušies pēdējā laika aizrautīgajiem arhitektoniskās izrādīšanās kārdinājumiem, bet gan atspoguļo nākotnes arhitektūras virzienu, kas vērsts uz humānāku un taupīgāku dzīvesveidu. Šajā projektā vāciešu precizitāte un kārtības mīlestība spraucas ārā no visiem stūriem. Tas, ka darba kabinetos logi nepaceļas no grīdas līdz griestiem un tos var ērti atvērt, jau apstiprina tēzi, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. To rāda arī Latvijai neraksturīgu tehnoloģiju izmantošana — žalūzijas, vienkāršākais veids, kā taupīt dzesēšanas iekārtu izmaksas. Darbiniekiem te nav ne jāsvīst, ne jādrebinās, jo projektēšanas uzdevuma galvenais mērķis nav bijis iekļūt glancētajos žurnālos, bet gan nodrošināt reālu darba vidi — mikroklimata kvalitāti ar atbilstīgiem materiāliem, telpu plānojumu un optimālu logu laukumu. Izturētais līdzsvars starp komplicētību un vienkāršību, izteiksmīgumu un funkcionalitāti dod šim projektam lielākos plusus.

*****

Ausma Skujiņa, arhitekte:

Kārtējo reizi citēšu filosofu Vitgenšteinu: "Arhitektūra ir žests. Ne katra mērķtiecīga cilvēka ķermeņa kustība ir žests. Tāpat ne katra mērķim atbilstīga ēka ir arhitektūra." Jaunā biroju ēka atrodas izcilā vietā. Tā pavērsta pret Daugavu, un pavisam netālu transporta plūsmā tiek iesaistīts Dienvidu tilts. Tālas perspektīvas un lieliskas iespējas. Taču projektētais apjoms uz to visu neatsaucas un ar nošķeltiem fasādes izvirzījumiem kautrīgi šķielē tikai uz pieguļošo ielu. Var jau būt, ka tehniskie risinājumi ir nevainojami un apdares darbi izpildīti kvalitatīvi, tomēr viss tāds pieticīgs un bezpersonisks. Zemas, tiešā un pārnestā nozīmē, liekas ieejas durvis no vestibiliem darba telpās. Vēdināšana galvenokārt mehāniskā, nav neviena balkona, kur ieraudzīt un ieelpot Daugavu. Varbūt vajadzēja izmantot jumta terasi — no tās brīnišķīgi skati uz pilsētu. Ēkas skices projektu izstrādājusi vācu firma, bet tehniskais projekts tapis Latvijā. Radies kompromiss, kuram tomēr nav izdevies kļūt par arhitektūru.

**

Andris Kronbergs, arhitekts:

Jaunais projekts Upmalas biroji kvalificējams kā ļoti racionāla, samērā vienkārši veidota biroju ēka, kuras lielākā vērtība ir viegli transformējamās telpas. Nesošo konstrukciju solis ir labs dažādu biroju izveidošanai. Ļoti labs izvietojums pilsētā, labs skats uz Daugavu un zaļo Pārdaugavu, plaša debesu panorāma, kas vērtējams pozitīvi. Neredzēju īpašus inženiertehniskus risinājumus, izmantotas tradicionālas iekārtas. Arī īpašu zaļu vai ilgtspējīgu risinājumu nav, vienīgi dienvidu pusē uz logiem no ārpuses uzliktas automātiskās žalūzijas, kas regulē saules gaismas ieplūdi. Iespējams, ēka ir labi izolēta, lai saglabātu telpās piemērotu temperatūru — gan sildot, gan dzesējot. No arhitektūras viedokļa izmantota racionāla, vienkārša pieeja galvenā mērķa — ekonomiskas biroju ēkas — sasniegšanai.

***