Ar spaini uz diskotēku
Kaspara lielais sapnis kopš bērnības bija kļūt par profesionālu basketbolistu. Skolas laikā viņš tajā ieguldīja daudz pūļu, trenējās pat divreiz dienā. "Bet acīmredzot talanta pietrūka," Kaspars saka un stāsta, ka ap 15 gadiem sapratis, ka līdz sporta virsotnēm tomēr netikt. Vienu sezonu gan izdevies spēlēt profesionāli – dzimtās Iecavas komandā Bear Fans, kurā treneris Pēteris Višņēvics ņēma vietējos puikas.
Kaspara vecāki, līdzīgi kā teju visi iecavnieki, audzēja gurķus, tomātus, bietes, kāpostus, kartupeļus. Pēc tēva nāves ģimene šo arodu turpināja, un Kaspars visu vidusskolas laiku vasarās strādāja dārzā un izaudzētos dārzeņus tirgoja Rīgas Centrāltirgū, kooperējoties arī ar drauga ģimeni. "Tieši tirgū man iepatikās runāt ar cilvēkiem, tirgoties, mums arī ļoti labi sanāca – bijām diezgan populāri pārdevēji," Kaspars atceras. Protams, puišiem no laukiem 18–19 gadu vecumā gribējās arī uz diskotēku Rīgā, un uz to viņi arī gāja – garderobē atstāja spaiņus, kuros, tirgū strādājot, visu dienu bija jāmazgā gurķi, salāti u. tml., izballējās, bet pēc diskotēkas ap sešiem no rīta ar šiem pašiem spaiņiem atgriezās tirgū, kur mamma jau bija atsūtījusi nākamo tirgojamo dārzeņu kravu.
Pēc vidusskolas Kaspars iestājās Sporta akadēmijā fizioterapeita un trenera specialitātē. Studijas gan aprāvās 3. kursā, kad viņš sāka strādāt par pārdevēju SIA Kates mājas mēbeles un secināja, ka šī ir joma, kurā gribētos darboties tālāk. Dīvānu un gultu tirgošana Kasparam gāja no rokas, un uzņēmumā iepazītie darbabiedri aizvien ir viņa draugi.
Kolēģes vīrs bija uzņēmuma Eugesta un partneri vadītājs, un drīz tajā sāka strādāt arī Kaspars. Uzņēmums Latvijā izplatīja Raffaello un Ferrero Rocher konfektes, Kinder un Nutella zīmolu preces, arī Knorr zupas, majonēzes u. c. "Biju pārdošanas aģents, tirgoju tonnām kinderolu un visa cita, un man ļoti patika!" Kaspars stāsta.
Pēc pāris gadiem viņš jau bija preču grupas vadītājs, kam bija jāpārbauda citu aģentu darbs un jānodrošina, lai attiecīgais sortiments būtu gan veikalos, gan uzņēmuma noliktavās. Kaspars sadarbojās arī ar sauso brokastu Nesquik ražotāju Nestle Polijā, un pēc laika šī kompānija viņam piedāvāja kļūt par tās pārdošanas menedžeri Latvijā un Lietuvā. Sausās brokastis Latvijā vēl aizvien nav tik iecienītas kā citviet Eiropā un ASV, bet toreiz Kaspars un viņam līdzīgie darīja, ko varēja, lai iecementētu šīs preču kategorijas tirdzniecības pamatus. "Mans niknākais ienaidnieks bija Kellogg’s, diendienā salīdzinājām kilogramus, skaitļus. Staigāju pa Rimi un skaitīju, cik seju, t. i., kastīšu, plauktos ir mums, cik kellogiem," Kaspars stāsta.
Sajuta lietuviešu draivu
Nestle Kasparam bija pirmā pieredze starptautiskā uzņēmumā. Viņam patika gan mazumtirdzniecības "odere", gan pārrunas ar ražotājiem un piegādātājiem. Bet 2005. gadā, padzirdējis, ka Latvijā darbu sāk Bite, viņš tajā pieteicās uz reģionālā mazumtirdzniecības vadītāja vakanci, tā īsti pat nezinot, ko nozīmē mobilo sakaru priekšapmaksa un pēcapmaksa. Bija skaidrs, ka visā Latvijā būs jāpārdod telefoni un priekšapmaksas kartes, bet par veikaliem un to saimniekiem dažādos reģionos Kasparam jau bija krietna saprašana. Turklāt tirgot telefonus šķita aizraujošāk nekā sausās brokastis.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 21. decembra, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Raivis
Darbs grūts nebūtu,
apmēram tā