Karjeras atbalsts sākas ar uzticēšanos

Karjeras lēmuma pieņemšanas procesam šogad veltīta arī ikgadējā Karjeras nedēļa, ko no 26. līdz 30. oktobrim sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām organizē Valsts izglītības un attīstības aģentūra. Šīgada Karjeras nedēļas sauklis ir Klau! Sadzirdi savas iespējas, un tās ietvaros skolas vecuma jaunieši dažādās aktivitātēs un pasākumos (lielākoties tiešsaistē un attālināti notiekošos) tiks rosināti domāt par savu nākotnes karjeru, izmantojot profesijas izvēlei pieejamos resursus un ieklausoties citu pieredzē. Notiks arī diskusija skolotājiem, karjeras konsultantiem un vecākiem par karjeras atbalsta sniegšanu jauniešiem. 

Pārrunāt un izvērtēt 

Lielākā problēma saistībā ar karjeras izvēli ir tā, ka ikdienā pārāk maz par to runājam, uzskata Pāvulēns. "Jo viss jau sākas nevis ar kādu mērķi vai plānu, bet gan ar to, ka izvērtējam apkārt ieraudzītās iespējas un pielaikojam tās sev. Jaunieši to dara ļoti aktīvi, reizēm arī ļoti provokatīvi, bet viss apstājas, ja nav neviena, ar ko parunāt par šīm iespējām, izvēlēm, piedāvājumiem utt.," viņš pamato. Būtu labi, ja sarunbiedrs tad būtu kāds zinošāks, pieredzējušāks cilvēks – vecāki, skolotājs, karjeras konsultants, lai gan, ja skolēns saņem adekvātu karjeras atbalstu ikdienā no apkārt esošajiem, speciāla karjeras konsultācija viņam var nebūt nepieciešama. 

Pāvulēns arī uzsver, ka karjera ir visai delikāts jautājums. "Aiz mērķiem un plāniem ir sapņi, kaut kas dziļāks, intīmāks un personīgāks, un ir vajadzīga liela uzdrīkstēšanās un liela paļaušanās uz konkrēto cilvēku, lai ar viņu runātu par saviem mērķiem un plāniem. Tāpēc, manuprāt, karjeras atbalsts sākas ar uzticēšanos," viņš saka un stāsta, ka nelielā aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 600 skolu jauniešu, secinājis, ka aptuveni pusei 8.–12. klašu skolēnu kaut kāds mērķis nākotnei galvā ir. 

Protams, lai pieņemtu lēmumu, kāds karjeras solis būtu sperams kā nākamais, jaunietim jāgūst zināma pieredzes deva, jāiziet cauri dažādiem mēģinājumiem, arī kļūdām. Taču būtiski ir paturēt prātā, ka pieredze viena pati neko nedod, uzsver psihologs un karjeras konsultants. "Pieredze – tas ir labi, bet, ja es kā savas karjeras vadītājs šo pieredzi neapzinos, to neizvērtēju, no tās nemācos un neizdaru kaut kādus secinājumus, tad tā paliek tikai kā vienreizēja pieredze, un viss. Svarīgākais ir tās izvērtēšana, pārdomāšana, pārrunāšana, refleksija," Pāvulēns saka un kā piemēru min situāciju, kad skolēns pamet vienu netīkamu interešu izglītības pulciņu un aiziet uz citu. Ja pa vidu nav pārdomu vai sarunas ar kādu uzticības personu par to, kas tad īsti nepatika pirmajā pulciņā un ko gribas sagaidīt otrajā, tad šī pulciņu mainīšanas pieredze tālākajā dzīves ceļā neko daudz nedod. Pat ja jaunietis izvēlas ko tādu, kas nav «tas īstais un savējais», šādas izvēles var būt ieguvums, ja vien tās tiek izvērtētas, pārrunātas, izanalizētas. "Karjera ir bezgalīgs process mūža garumā, kurā ir svarīgi šie plānošanas, īstenošanas un izvērtēšanas posmi," piebilst Pāvulēns. "Tāpēc – jo vairāk kāds ar jaunieti, bērnu, pusaudzi runā par šīm tēmām un jo vairāk viņu rosina izvērtēt gan esošo, gan pagājušo pieredzi, jo lielāka ir varbūtība, ka viņš pārdomātāk izvēlēsies nākamo karjeras soli. Turklāt tas var būt ne tik attālināts – nevis uzreiz profesija, bet piemēram brīvā laika aktivitātes izvēle vai tml."

Vārds ar pēcgaršu