Tieši brīvprātīgie izliek norādes, pārbauda biļetes un ierāda vietas skatītājiem Dziesmu un Deju svētku norises vietās, sapako dalībnieku maisiņus un dala viņiem dzeramo ūdeni mēģinājumos, gatavo caurlaides kolektīvu autobusiem un kūrē to parkošanos stāvlaukumos, komunicē ar cilvēkiem svētku informācijas punktos, asistē neskaitāmos citos darbos un svētku gājiena laikā palīdz dalībnieku stāšanās vietās, norobežo gājiena teritoriju vairāku kilometru garumā un uztur vēlamo iešanas tempu. Brīvprātīgo nozīme ir milzīga, un tas, kas viņus vieno, laikam ir kopējā svētku sajūta. "Strādājot ar brīvprātīgajiem dažādos pasākumos, esmu secinājusi, ka tā ir pati labākā motivācija – ja cilvēkam deg acis par pašu pasākumu, lai kāds tas būtu. Tad varu būt droša, ka ar viņu būs laba sadarbība, viņam varēs uzticēties. Tās degošās acis arī ļauj daudz labāk tikt galā gan ar nogurumu, gan ar intensīvākiem vai garlaicīgākiem pienākumiem," teic Dziesmu un Deju svētku brīvprātīgo koordinatore Monta Tīģere.
Iestājoties par vērtībām
Janvārī par brīvprātīgajiem pieteicās 1700 pretendentu, kas svētkiem to norises nedēļā bija gatavi veltīt 20–40 stundu. "Atsaucība bija lielāka nekā iepriekšējos Dziesmu svētkos. Domāju, tas skaidrojams gan ar ilgo pandēmijas periodu, kad nekādi pasākumi nevarēja notikt, gan ar notikumiem pasaulē un kara kontekstu, kas mudina cilvēkus
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 30. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!