Brīdi, kad Latvijā vispār parādījās reklāma, Oskars Klauze piedzīvoja gana apzinātā vecumā un jau tad sāka izjust zināmu vilkmi šīs industrijas virzienā. Patika reklāmas skatīties televīzijā, bet skolas ballītēs Oskars ar draugiem reklāmas pauzes taisīja deju starplaikos, parodējot redzēto medijos. Tagad viņš reklāmā ir nostrādājis gandrīz 20 gadu, bet reklāmas pauzes labprāt skatās joprojām. Un ir jāskatās, jo jāseko līdzi, kas šajā jomā notiek Latvijā un pasaulē, ikdienā un reklāmas festivālos. Pieredze reklāmas industrijā strādājošajam, viņaprāt, ir ļoti vērtīgs kapitāls. Tieši tāpat kā interese savā darāmajā darbā kļūt arvien labākam. "Man liekas, ka reklāmā ir ļoti daudz lietu, ko es vēl varu mācīties un mācīties," Oskars saka.
Bez sāpes pēc mākslas
Sākums gan bijis cits. "Psiholoģijas studijas Latvijas Universitātē izraudzījos, lai strādātu par psihologu. Bet, kad gadu biju pastudējis Vācijā, man pēc tam bija šausmīgi grūti sevi savākt, lai turpinātu studēt LU," Oskars atzīst. Psiholoģijas zināšanas viņam tomēr ir ļoti noderējušas darbā reklāmas aģentūrās, un šo studiju laikā viņš iemācījies – cilvēki ir jāpēta, uz cilvēkiem ir jāskatās, un viņos ir jāklausās. "Un tas bieži vien ir stipri interesantāk nekā iespiest savu sakāmo visam pa vidu."
Pametis LU, Oskars drīz saprata, ka kaut kas tomēr vēl būtu jāpamācās, un iestājās Latvijas Kultūras akadēmijā kultūras teorijas programmā, lai aizpildītu "intelektuālo vakuumu". Pašam lasīt grāmatas, protams, ir aizraujoši, tomēr par sistemātisku, konstruktīvu skatu uz pasaules ideju vēsturi un ideju pieredzi mākslā, literatūrā, filozofijā u. c. viņš saka paldies akadēmijas pasniedzējiem. "Tas palīdzēja saprast cilvēces radošo dimensiju." Studiju beigšana Oskaram gan nācās ar grūtībām, jo viņš atzīst, ka nav akadēmisks cilvēks.
Toties – ar interesi par tekstiem. Oskars studēja vienā kursā ar tagadējiem literātiem Ievu Melgalvi un Ronaldu Briedi, kuri viņu reiz uzaicināja uz jauno autoru semināru. "Pats gan neko neuzrakstīju, seminārā startēju ar tulkojumu – Rainera Vernera Fasbindera Pilieniem uz karstiem akmeņiem. Bija interesanti, bet sapratu, ka tas nav īsti priekš manis," Oskars atceras. Savas gaitas reklāmā viņš sāka kā tekstu autors, kas ir rakstniekiem radniecīga pozīcija, turklāt daudzi literāti paralēli rakstniecībai arī strādā reklāmas aģentūrās, dažkārt cīnoties ar iekšēju "lauzienu". "Es savu vēlmi radīt idejas un tās formulēt pietiekami āķīgās frāzēs esmu realizējis reklāmas lauciņā un sāpi pēc tīrās mākslas neesmu izjutis. Man liekas, ka reklāma pati par sevi arī ir brīnišķīga, pašpietiekama joma, kas prasa diezgan lielu meistarību, lai šajā diezgan straujajā kumeļā spētu noturēties seglos gadiem un joprojām būt aktuāls," viņš saka.
Pašu pirmo darba pieredzi Oskars ieguva studiju laikā Latvijas Sarkanajā Krustā, kur koordinēja Vācijas Sarkanā Krusta finansētus sociālos projektus: pirmās palīdzības apmācības programmu, mājas aprūpes pakalpojumus u. c. Ideālistiski noskaņotais jaunietis arī loloja sapni par došanos Sarkanā Krusta misijās pasaulē, bet lielākā misija izrādījās izkarojama tepat uz vietas Latvijā, kur organizācija piedzīvoja transformācijas periodu. Taču pēc trim gadiem Oskars vairs nespēja izturēt, ka visos projektos nācās kādam teikt paldies par atbalstu, un diezgan apzināti nonāca reklāmas aģentūrā DDB Latvia. "Jomā, kur viss maksā tieši tik, cik tas maksā, un kur par nopelnīto vari teikt paldies pats sev."
Tolaik strādāt reklāmas aģentūrā skaitījās daudz prestižāk nekā šodien, un Oskars neslēpj, ka juties, kā nonācis Olimpā. "Biju pieradis, ka jebkurā kolektīvā ir dažādas motivācijas cilvēki, taču brīnišķīgie savas jomas speciālisti, ko iepazinu DDB, visi bija kā spartieši – ja mākslinieks, tad labākais, ja "teksteris", tad labākais, ja klientu servisa speciālists, tad labākais. Man bija sajūta – kā es pats esmu starp viņiem gadījies?!"
Laime Itālijā
Gada laikā DDB Latvia Oskars superintensīvā veidā ieguva sapratni par to, kas notiek reklāmā un kurās jomās vēl jāattīsta pašam savas iemaņas un prasmes. Pēc šī gada viņš pārgāja strādāt ārštatā, jo atradās gana daudz klientu, kas bija gatavi viņu algot savām tekstu vajadzībām. Piemēram, Unibankai, kas tieši tolaik pārtapa par SEB banku, Oskars uzrakstīja visus bukletus un citu tekstu pamatbāzi. "Tolaik arī beidzot saņēmos pabeigt Kultūras akadēmiju, jo darbs aģentūrā bija izraisījis virkni akadēmisko atvaļinājumu."
Ārštata autora darbu gan reklāmā, gan dažādiem medijiem viņš turpināja arī tad, kad devās līdzi dzīvesbiedrei uz Itāliju, lai pavadītu četrus gadus Romā. Tur Oskars iesaistījās arī Latvijas vēstniecības darbā kā vēstnieces palīgs kultūras jautājumos jeb kultūras atašejs. Šo savas karjeras periodu Oskars sauc par ļoti laimīgu laiku. "Valstīm ir svarīga sadarbība kultūras projektu apmaiņā. Tas, ko darīju, principā bija publiskā diplomātija – kā itāļu sabiedrība uzzina par Latvijas kultūras bagātībām. Bija virkne pasākumu, ko koordinēju, un tas radīja lielu prieku par paveikto. Biju ļoti apmierināts ar to, ko daru." Oskaram atmiņā spilgti palikusi gan vērienīgā Marka Rotko gleznu izstāde izstāžu zālē Palazzo delle Esposizioni, gan Aleksandra Antoņenko koncerts vēstniecības pieņemšanā par godu 18. novembrim, kad interesenti vēstniecību gāzuši riņķī.
Viss beidzās līdz ar lielo ekonomisko krīzi. "Publiskajā sektorā tādi pieaicinātie speciālisti kā es ātri tika atlaisti. Atgriezos Latvijā krīzes augstākajā punktā, kad arī reklāmas aģentūrās mani draugi un paziņas dučiem zaudēja darbu vai tika aizsūtīti mājās gaidīt kādu projektu," Oskars stāsta.
Viņš pats krīzi pārlaida ar jau iesāktajiem ārštata darbiem, bet, kad ekonomika sāka atkopties, bijušais darbabiedrs Oskaru ieteica aģentūrai Publicis Riga. "Raugoties uz manu darbu portfolio, šis varbūt nebija pats ražīgākais laiks, taču bija ļoti interesanti izaicinājumi vispārējā biznesa ziņā. Piemēram, attīstījās viedtālruņu industrija, un biju klāt mūsu klienta Samsung viedtālruņu ienākšanai Latvijā."
Bija arī vēl kāds būtisks ieguvums. Publicis Riga bija zem viena jumta ar aģentūru Leo Burnett, tāpēc Oskaram bija iespēja piedalīties Leo Burnett Radošajā akadēmijā, apgūstot radošās līderības kursu un iepazīstot šī aģentūru tīkla radošo sistēmu HumanKind, pēc kuras pasaulē tapušas daudzas ikoniskas reklāmas kampaņas. Tās kodols ir vienkāršs – jebkurš produkts un jebkurš zīmols ir ticis radīts ar kādu dziļāku cilvēcisku mērķi, un reklāma šo mērķi skaidro cilvēkiem. Stāsts nav par reklamēšanu, zīmolu pozicionēšanu vai produktu pārdošanu, bet par cilvēkiem, viņu vajadzībām un ideju, ka radošums var transformēt cilvēku uzvedību. Oskars turpina: "Jebkurš globāls aģentūru tīkls strādā pēc noteiktas, savu guru definētas radošās sistēmas. Nosaukumi ir dažādi, bet būtība vienmēr ir viena un tā pati – ja reklāma netiek bāzēta patiesā, īstā un autentiskā cilvēciskā idejā, tā visdrīzāk nestrādās. Bez šīs idejas reklāma nekādu jēgu stāstā par produktu vai zīmolu neienes. Šī principā ir ļoti vecmodīga pieeja, bet vienīgā, kas darbojas un darbosies, kamēr reklāmas nozare vispār eksistēs. Laikmetīgums tiek nodrošināts ar to, ka mums jāspēj redzēt, kādi cilvēki ir šodien un kas viņiem ir svarīgi šobrīd, nevis kādus mēs viņus esam zinājuši kādreiz.""
Reālais pret stereotipisko
Lai gan vektors visā reklāmas industrijā ir viens, pieeja dažādās aģentūrās atšķiras. Aģentūra VUCA, kurā Oskars nu jau gandrīz trīs gadus strādā par radošo direktoru, viņa skatījumā un uzskatos par nozari ir "absolūti ideāla". "Man ļoti patīk šīs aģentūras vērtības – ilgtspējas vērtības. Piemēram, iekšējā prasība pēc vienlīdzības un līdzvērtības, godprātības princips. Mums iekšēji nav bosu un izpildītāju. Cilvēki katrs ir speciālists savā jomā, un katrs pienes savu kompetenci kopējam darbam. Izejot no šī kompetenču attīstības līmeņa, seko novērtējums uzticēto darbu apjomā, atalgojumā, statusā. Ir skaidri noteikumi, ir atklātība citam pret citu, un visi zina, ko aģentūrā dara pārējie, – tā nav visur, jo bieži ir augšējie ešeloni un apakšējie. Man VUCA ļoti patīk šis kompetencēs bāzētais sadarbības princips," Oskars stāsta.
No šādas pieejas arī izriet, ka liela daļa VUCA biznesa un aktivitāšu tiek veltīta pro bono projektiem, kas ir ar vispārējā labuma pienesumu. "Tās ir ne tikai labdarības un sociālās iniciatīvas, bet arī kultūras mārketings, kas nenāk ar milzīgu budžetu kā komercklienti. Mums pašiem ir bijis profesionāli interesanti strādāt ar tādiem projektiem kā filmas Kriminālās ekselences fonds un Jelgava ’94, kustība Dzīvesbiedri, projekts Stiprini stipros, vienu gadu arī Dod pieci!," Oskars uzskaita.
Viņš norāda, ka šādu projektu un pieejas dēļ VUCA ir interesanta šodienas jaunajiem talantiem, kuri darba tirgū meklē savu apmešanās vietu. Jauno paaudzi darbā arvien izteiktāk interesē ne tikai naudas pelnīšana sev vai kādam, bet arī iespēja strādājot padarīt pasauli labāku, turklāt daudziem ir visai skaidri ētiskie standarti, ar kāda tipa biznesu viņi strādāt nevēlas. "Protams, reklāma ir industrija, kam daudz ko varētu pārmest. Piemēram, par tabakas popularitāti vai citiem pretrunīgi vērtētiem produktiem, vai biznesa jomām, uz ko tieši ar reklāmu ir izdevies panākt normalizētu skatījumu. Reklāma ir radījusi ļoti daudzus stereotipus par to, kāda ir pasaule. Bet reklāmai arī ir iespēja šo nodarījumu vērst par labu, runājot par reālo pasauli un tādu sabiedrību, kāda tā ir patiesībā. Piemēram, VUCA ļoti cenšamies reklāmā neatražot toksiskus dzimumstereotipus. Katru dienu, strādājot šajā industrijā, nākas domāt par to, kādi ir cilvēki, kas viņiem vajadzīgs, kas viņiem patīk un kurp mums kā sabiedrībai, iespējams, būtu jādodas. Arī globāli nozarē augstāk tiek novērtētas tieši tādas kampaņas, kas mēģina pasauli veidot par labāku vietu nekā līdz šim," Oskars stāsta. Viņš priecājas, ka arī klienti nereti prasa – lūdzu, netaisiet stereotipiskus materiālus! Uzņēmumu vidū ir augusi izpratne par to, ka mārketingā jārunā nevis tikai par zemāko cenu, bet arī par vērtībām – vai tā būtu draudzīgāka, ģimeniskāka attieksme citam pret citu sabiedrībā, zaļāka rīcība vai jebkas cits.
Ja uzņēmuma vēstījums nav reducēts līdz finansiālajam izdevīgumam, ļoti no svara ir radošie risinājumi, ko spēj piedāvāt reklāmas un radošās aģentūras. "Lielākais izaicinājums ir trāpīt cilvēciski, lai cilvēki saprot un lai tas kaut kā maina viņu skatījumu uz lietām – uz konkrēto produktu, kādu sabiedrisku situāciju, problēmu vai tamlīdzīgi. Ja tas notiek, kampaņa ir izdevusies," Oskars saka un piebilst, ka šī autentiskās, dzīvās, cilvēciskās idejas "uzrakšana" vienmēr būs svarīgāka par to, kādos kanālos to pēc tam tiražē, lai gan šo kanālu daudzveidība kļūst arvien plašāka un tā aizrauj. Deviņdesmito gadu beigās un šī gadsimta sākumā reklāmas kanālu sadalījums bija visai lakonisks – TV, radio, laikraksti un materiāli tirdzniecības vietām –, bet tagad digitālā pasaule atvērusi arī telefonus, portālus, sociālos tīklus. Oskars paredz, ka nākotne noteikti atklās vēl kaut ko jaunu.
Nesteidzība nāca par labu
Priekšstatu par to, ko nozīmē strādāt reklāmas aģentūrā, daudzi guvuši no literatūras un seriāliem. "Man ir bijusi darīšana ar simtiem cilvēku, kas aģentūrās nonākuši, iespaidojoties no tiem. Bet diez vai kāda reāla aģentūra spētu funkcionēt kā aģentūra Jaunā Rīgas teātra seriālā un kaut ko nopelnīt," Oskars smaida un apstiprina, ka realitāte ir daudz racionālāka. "Laba darba ētika iepretim kaut kādam psihopātiskam stāvoklim aģentūrās vienmēr tiks vērtēta augstāk," viņš teic. Latvijā jaunos talantus reklāmas nozarei piesaista un apmāca Latvian Art Directors Club skola, un Oskars spriež, ka to beigušie jaunieši, iespējams, ir industrijā vispusīgāk izglītotāki nekā viņš pats, tāpēc maldu līmenis par darbu šajā nozarē viņiem ir stipri zemāks.
Oskars novērojis, ka jauniešiem ir vēlme tikt novērtētiem un kāpt augšup pa karjeras kāpnēm ātri, neejot ilgāku attīstības posmu. Tomēr, viņaprāt, reklāmā, lai saprastu, kas un kā jādara, un lai aģentūras īpašnieks un klienti varētu tev uzticēties, ir jābūt pieredzei, kas lielāka par reklāmas skolas absolvēšanu vai veiksmīga saukļa uzrakstīšanu vienai kampaņai. "Tas, iespējams, ir stāsts par mani pašu, jo es līdz pašreizējam radošā direktora postenim esmu gājis ilgu ceļu. Kā tekstu autors es redzu posmus, kā notikusi mana izaugsme un augusi izpratne. Pēc Leo Burnett radošās līderības kursa man šķita – tieši šis ir tas brīdis, kad man jākļūst par radošo direktoru. Bet tagad zinu, ka es tobrīd būtu bijis ļoti slikts radošais direktors. Man vajadzēja nomainīt aģentūru un iziet vēl vienu attīstības ciklu, iepazīt citu skatījumu, lai saprastu, ka ar to, ko es sapratu tajā brīdī, būtu bijis stipri par maz. Tā ka man šī nesteidzība un pacietība ir nākusi par labu," Oskars vērtē. Viņš piebilst – iespējams, Covid laika sabremzēšanās daudziem liks atskārst, ka kaut kādus aspektus savā izaugsmē ir vērts arī nesteidzīgi izbaudīt. Nevis skriet pēc aizvien jauna nosaukuma aģentūru personāžu rangā, bet fokusēties uz idejām, ko radi, un just, ka pieredzei ir spēks.
Reklāma ir ļoti dinamiska darba vide, un nav noslēpums, ka daļa, tajā strādājot, piekūst un izdeg. Oskars spriež, ka pašam ir bijis fiziski un garīgi grūti, taču izdegšana viņu nav skārusi. "Bieži izdegšanas pamatā ir tas, ko sākumā teicu par rakstniekiem un reklāmistiem. Daudzi, kam neizdodas ielauzties literatūrā, kino, mākslā, ar vainas un kauna apziņu strādā reklāmā. Šis darbs nav viegls, un, ja vēl nejūti par to gandarījumu, iznākums nav labs. Bet, ja ir interesanti kļūt šajā darbā arvien labākam, tad viss kārtībā. Nav iespējama situācija, ka visu, ko šī industrija ir spējusi uzģenerēt, tu jau esi darījis un zini, jo visu laiku attīstās gan kanāli, gan cilvēki un pasaule."
Oskars ir pārliecināts, ka viņš nozarē vēl daudz ko var iemācīties – arī no jaunajiem kolēģiem. "Mēs savā ikdienas darbā meklējam jaunas perspektīvas – attiecībā uz pazīstamām lietām, zīmoliem, produktiem, bet jauno talantu skatījums var ienest arī pilnīgi jaunas perspektīvas pašā industrijā. Šo perspektīvu skaits ir neizsmeļams, un tāpēc šī nozare man būs interesanta vēl ilgi," saka Oskars. Viņam aizvien visizaicinošākais mirklis ir, saņemot jaunu darba uzdevumu, kad ir zināma klienta vēlme un uz baltas lapas ir jādefinē virziens, kurā doties. "To var salīdzināt ar tādu ikdienas avangarda situāciju, kad ir jādodas neizdibinātā teritorijā. Ir skaidrība par kaut kādiem noteikumiem un to, kas kopumā ir jādara, bet tu nezini, vai aiz tiem krūmiem būs bedre vai saulaina pļava. Protams, ideja atrodas – un ne viena vien, bet tas iekšējais šausmu moments, ka nu ir jālec zirgā un jādodas nezināmajā, – tā ir ikdiena," Oskars smaida.
Karjeras kāpnes
Kopš 2018
Radošais direktors reklāmas
aģentūrā VUCA
2015–2018
Reklāmas autors (creative/
copywriter) reklāmas
aģentūrā Not Perfect | Y&R
2010–2015
Reklāmas autors (creative/
copywriter) reklāmas
aģentūrā Publicis Riga
2007–2009
Kultūras atašejs Latvijas
vēstniecībā Itālijā
2003–2014
Ārštata autors dažādos
medijos
2003–2016
Ārštata reklāmas tekstu
autors dažādiem klientiem
2002–2003
Reklāmas tekstu autors
reklāmas aģentūrā DDB
Latvia