Uzticēšanās faktors
Kā stāsta Accenture inovāciju vadītājs Kristaps Banga, minēto pētījumu uzņēmums veic jau vairāk nekā 15 gadu, aptaujājot pētniekus no vadošajām pasaules universitātēm, kuri uz tehnoloģiju attīstību raugās no nākotnes perspektīvas, kā arī daudzus uzņēmumu vadītājus, kuri atklāj, kas saistībā ar tehnoloģijām tiek plānots kompāniju budžetā un stratēģijā jau šobrīd. Accenture Technology Vision 2020 piedalījās vairāk nekā 6000 vadītāju no 25 valstīm, tāpat tika noskaidrots 2000 dažādu pakalpojumu patērētāju viedoklis četrās valstīs.
Tam, kāpēc šīgada pētījuma fokuss ir cilvēka un tehnoloģiju attiecības, Banga min vairākus pamatojumus. Accenture savā biznesa pieejā orientējas uz galalietotāju – vai tas būtu kāds uzņēmums, valsts sektors vai patērētājs. Svarīgākais ir atrisināt konkrēto galalietotāja problēmu, izmantojot tam visatbilstošāko tehnoloģiju. Uz lietotāju orientēti ir arī visu lielo kompāniju vadītāji, kuri uz lietām skatās holistiski un no vizionāru pozīcijām – kā sekmēt savu biznesu un kā labāk apkalpot savus klientus. "Tāpēc arī Accenture pētījums ir vērsts uz to, lai arī "parastais cilvēks", kam nav padziļinātu zināšanu par tehnoloģijām, varētu saprast, kurp viss virzās, kādas ir tendences un kur ir viņa vieta tajās. Mēs ikviens esam "parastais cilvēks", tehnoloģijas attiecas nu jau pilnīgi uz visiem," skaidro Banga.
Pērnā gada pētījuma centrā bija "postdigitālais uzņēmums". Galvenais secinājums: tehnoloģiju progress jau sasniedzis tādu pakāpi, ka ikvienā lielā uzņēmumā ir jābūt ieviestām standarta digitālajām lietām. Ja to nav, tas turpmāk draud ar lielām problēmām vai pat nespēju funkcionēt. "Šīgada pētījuma akcents – ja uzņēmumi šīs pamata digitālās lietas ir ieviesuši, kā tas skar cilvēku," stāsta Banga un piekrīt, ka tehnoloģijas un cilvēks vairs neeksistē atsevišķi, šīs abas pasaules sāk saplūst. Tas prasa formulēt spēles noteikumus un sadarbības pīlārus, taču nenozīmē, ka tehnoloģijas pārņem kontroli pār cilvēka dzīvi. "Tehnoloģijas padara kādas ikdienas lietas ērtākas, efektīvākas, un mums parādās laiks, ko varam veltīt sev."
Banga stāsta, ka nākotnes pētījumos arvien lielāku vietu ieņems jautājumi par tehnoloģiju ētiku. Par jebkuru progresīvu risinājumu var teikt – viss atkarīgs no tā, kādās rokās tas nonāk un kādiem mērķiem tiek izmantots. "Tas ir par pašas cilvēces godprātīgumu. Arī no radīšanas viedokļa – piemēram, kādus algoritmus radām. Jau kopš parādījās pirmās mākslīgā intelekta pielietošanas situācijas, ļoti būtisks ir arī uzticēšanās faktors," teic Banga. Lietojot gudru digitālo balss asistentu vai tikai kāda veikala lojalitātes karti, mēs uzticamies kompānijām, kuras šos risinājumus piedāvā un kurām ļaujam piekļūt mūsu datiem. Ja tās mūsu datus izmantos ļaunprātīgi vai nodos tos trešajām pusēm, uzticības kredīts būs zudis. "Un, jo plašākas ir tehnoloģiju iespējas, jo vairāk nianšu jāņem vērā uzņēmumiem saistībā ar šo uzticēšanos," Banga norāda.
Pieredze, kuru var mainīt
Pirmā no piecām pasauli šogad ietekmējošajām IT tendencēm Accenture pētījumā minēta iespēja izvēlēties dažādus servisus. Te pieaugoša loma būs 5G un paplašinātās realitātes risinājumiem. "Kā kompānijas var palīdzēt un uzlabot patērētāju pieredzi, piedāvājot tieši to, kas konkrētajam patērētājam ir vajadzīgs," precizē Banga. "Lai nav tā, ka vakarā, kad vēlos paskatīties kādu filmu, video straumēšanas vietnes piedāvājums ir tik plašs, ka es pusstundu nespēju atrast to, ko gribu, un beigās jau vairs negribu neko. Domāju, ikviens cilvēks būtu priecīgs, ja tas algoritms viņu saprastu un atpazītu tik ļoti, ka jau pirmie trīs piedāvājumi precīzi atbilstu viņa vēlmēm." Ja cilvēks jūt, ka, ar tehnoloģiju palīdzību saņemot personalizētus piedāvājumus vai jaunas iespējas, ir ieguvējs, viņš ļaus izmantot savus personas datus un sagaidīs līdzīgu scenāriju arī citās situācijās. Tiesa, vienlaikus viņš negrib, ka viņa datus analizē bez viņa piekrišanas, turklāt cilvēks var pārdomāt un vēlas iespēju mainīt savu pieredzi: vienā brīdī viņš grib, lai tehnoloģiskais risinājums viņu lieliski pazīst, bet citā – vairs ne. Uzņēmumiem tam ir jābūt gataviem un jāveido ar klientu ilgtermiņa attiecības, daloties arī kontrolē pār to, kas un kā viņam tiek piedāvāts.
Otra tendence – cilvēka un tehnoloģiju (tai skaitā mākslīgā intelekta) aizvien pieaugošā sadarbība – saistās ar dažādu uzņēmumu darbinieku pieredzi. "Lai gan daudzi varbūt baidās, ka tehnoloģijas viņiem atņems darbu, tendence ir nevis tajā, ka viens (tehnoloģijas) aizstāj otru (cilvēku), bet tajā, ka tie sadarbojas. Kompānijām ir svarīgi pareizi komunicēt ar saviem darbiniekiem un stāstīt, kā viņi ietilpst šajā piedzīvojumā ar digitalizāciju," skaidro Banga. Kamēr tehnoloģijas, piemēram, pārņem vienkāršāku, monotonāku funkciju veikšanu, šķiro ienākošos e-pastus vai rada sagataves produktu izveidei, cilvēkiem paveras iespēja vairāk pievērsties nopietnākām lietām, dziļākai datu un procesu analīzei, radošumam u. tml. Vislabākos rezultātus var panākt, darbiniekiem strādājot kopā ar tehnoloģijām, – tā var radīt jaunus produktus un pakalpojumus, uzlabot produktivitāti, klientu servisu u. c. Accenture pētījums rāda, ka patlaban 73% uzņēmumu pilotprojektos jau testē mākslīgā intelekta risinājumus vienā vai vairākās biznesa vienībās.
Roboti iziet ielās
Trešo tendenci Accenture definējis kā "bēta versijas posma pārvarēšanu", uz ko jābūt spējīgiem uzņēmumiem, – arvien plašāku klientu iesaistīšanu jaunu produktu veidošanā, kas, protams, prasa lielu abpusējo uzticēšanos. 74% Accenture aptaujāto vadītāju atzīst, ka nākamo triju gadu laikā viņu uzņēmumu produktiem un pakalpojumiem būs vairāk atjauninājumu. Uzņēmumiem jāmeklē veidi, kā tos nodrošināt, atbalstot klientus. Īpaši svarīgi tas būs lietu interneta jomā. Piemēram, ledusskapis var kalpot 20 gadu, taču, pievienojot skārienjutīgu ekrānu, sadzīves tehnikas lietošanas ilgums var sarukt. Novecojušās ierīces bieži ir saistītas arī ar dažādiem drošības riskiem, tāpēc uzņēmumiem jāgādā, lai pāreja no vienas produktu paaudzes uz nākamo būtu netraucēta. "Mūsdienās ir normāli, ka iegādājamies un patērējam lietas, kas nemitīgi mainās. Piemēram, ar mobilajiem telefoniem jau esam pieraduši, ka palaikam atnāk programmas atjauninājumi un šīs viedierīces ir nepārtrauktas attīstības stadijā," komentē Banga. Viņš norāda, ka jebkuras tehnoloģiskas ierīces lietotājam jāizprot, ka tā ir lieta, kas attīstās, savukārt ierīces ražotājam jābūt maksimāli godīgam, atklājot klientam, ko ierīce šobrīd spēj un ko vēl ne. Klienti pārdomāti jāiesaista produkta dzīves ciklā, jo uzņēmumiem ir jāuzņemas atbildība par ierīci pēc tās iegādes.
Tehnoloģiju progress – inovācijas, sensori, balss atpazīšanas algoritmi, datorredze, 5G utt. – ļauj kļūt gudrākiem arī dažādiem robotiem, kuri nu dažādās nozarēs un uzņēmumos kļūst arvien plašāk izmantojami ne vien digitālajā, bet arī fiziskajā vidē un pat publiskajā telpā. Tā ir ceturtā IT tendence, kas šogad uzņems apgriezienus, secina Accenture. Taču tā prasa arī patērētāju un likumdošanas regulējuma adaptēšanos, uzsver Banga. "Tas viss ir jauns, tas izaicina daudzas status quo normas, un tas nav vienkārši. Līdz ar to skaidrs, ka šis ir tāds pārejas posms, kad mums visiem ir kopīgi jāmācās," viņš saka. Accenture pētījumā 48% patērētāju uzskata, ka roboti padarīs viņu dzīvi vieglāku, savukārt 39% – ka roboti radīs vairāk problēmu nekā novērsīs. 45% kompāniju vadītāju piekrīt, ka darbiniekiem būs grūti saprast, kā strādāt kopā ar robotiem. Plašākai robotu ieviešanai uzņēmumiem nepieciešamas investīcijas personālā, un tāpat tiem jādomā, kā roboti uzvedīsies krustojumos, satiekot cilvēkus ar suņiem, zinātkārus bērnus vai vandaļus, tāpēc svarīgi būs testi un pilotteritorijas. Uzņēmumiem jāsadarbojas ar attiecīgajām valsts iestādēm, jābūt gataviem ierobežojumiem un jāmēra sabiedrības noskaņojums. Daļa cilvēku vēlēsies jaunu pieredzi un mijiedarbību ar robotiem, bet otra daļa no tās izvairīsies.
Sadarbība inovāciju dēļ
Visbeidzot, piektā IT tendence, kas nosaukta par Inovāciju DNS, rosina domāt par lielāku atvērtību jaunajam, spēju sadarboties daudz plašākā vērienā nekā līdz šim un paradigmas maiņu domāšanā. Šobrīd, lai radītu tehnoloģiju inovācijas, kuru pamats patlaban ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (tai skaitā blokķēdes), mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte un kvantu skaitļošana, uzņēmumi nevar iztikt bez partnerattiecībām un sadarbības ar citiem ekosistēmas dalībniekiem – jaunuzņēmumiem, akadēmisko sektoru un zinātniekiem. Jau tagad daudzi uzņēmumi veido inovāciju attīstībai un izpētei paredzētas studijas jeb centrus, lai pētītu jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas. "Nopērkot modernu datoru, tu vēl neesi inovatīvs uzņēmums. Inovatīva pieeja vai nu ir visā uzņēmuma DNS, vai nav," saka Banga. Ja ir, tā vijas cauri gan procesiem, kā uzņēmumā tiek ieviestas jaunākās un efektīvākās darba metodes, gan izpratnei, ka radošums slēpjas daudzveidībā (viedokļu, vecumu, tautību, dzimumu u. c.) un ka tā panākama, sadarbojoties ļoti daudzām pusēm. Dažādu pušu skatījums ir svarīgs arī ilgtspējai, tāpēc arvien biežāki ir piemēri, ka kompānijas apvienojas un cita citu papildina kāda par biznesu lielāka un cēlāka mērķa labā, Banga stāsta. Viņš arī norāda – vieni uzņēmumi kļūst atvērtāki, turpretim citi cenšas saglabāt noteiktas robežas. Taču progresam jānotiek ne tikai tehnoloģijās, bet pirmām kārtām cilvēku domāšanā. Jo arī cilvēks, nopērkot jaunāko iPhone, uzreiz nekļūst inovatīvs.