Patlaban akcijas un citi investīciju ziņā riskantie vērtspapīri piedzīvo cenu kāpumu, par spīti tam, ka ekonomiskais fons ir visai nepārliecinošs un globālās tautsaimniecības izaugsmes tempi rūk. Šīs norises nav attiecināmas uz kaut kādiem biržas spekulantiem tūkstošu kilometru attālumā, jo pasaules finanšu tirgus norisēs piedalās vairākums Latvijas darbaspējīgajā vecumā esošo iedzīvotāju, jo 6% no strādājošo bruto algas tiek ieskaitīti pensiju otrajā līmenī, savukārt tur esošā nauda parasti tiek ieguldīta dažādos vērtspapīros, kuru cenas vistiešākā mērā ir atkarīgas no tā, kāds ir investoru noskaņojums biržās.
Racionalitāte un burbuļi
Līdz ar patēriņa ekonomikas sabrukumu pagājušās desmitgades izskaņā, kas deva nopietnu triecienu arī Latvijas ekonomikai, mūsu valsts iedzīvotāji ziņas par varbūtēju krīzes atnākšanu uztver visai jūtīgi, un 2009. gada globālā finanšu krīze mūsu valsts iedzīvotājus darījusi piesardzīgus dažādu finanšu lēmumu pieņemšanas brīžos. Tas droši vien nav slikti, jo pieņemtie lēmumi attiecībā uz lielāku tēriņu veikšanu ir apdomīgāki un vairāk tiek rēķināts, cik daudz kurš var atļauties tērēt.
Tas vien nozīmē, ka iedzīvotāji potenciālajai krīzei ir daudz sagatavotāki, nekā bija 2008.–2009. gadā. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka mūsdienu ekonomika dzīvo no viena ekonomikas burbuļa un tam sekojošās krīzes līdz nākamajam šādam pašam ciklam. Vienīgais jautājums ir, kad krīze atnāks un kas labajos laikos ir darīts, lai tai sagatavotos. Ja runājam par Latvijas iedzīvotājiem, skatoties kaut vai uz aizdevumu un uzkrājumu attiecību, kā arī ievērojami sabalansētākām valsts finansēm, ir iespējams optimistiski ticēt, ka, krīzei atnākot, visticamāk, arī satricinājumi nebūs tik graujoši kā iepriekšējā desmitgadē.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 15. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Enģeļa viesis
P