Marokas tūrisma neformālā galvaspilsēta Marrākeša saviem viesiem nodrošina dažādas izjūtas. Mopēdu tarkšķi un autotransporta signāli savijas lūgšanu un kaulēšanās diēzos un bemolos. Degunā iešvīkst garšvielu, smaržu un uzdzīves atlikumu aromāti. Acu skatienam paveras karaliski krāšņa bagātība, kas ir skarbā pretstatā ikdienas sūrumam un daudzu Āfrikas iemītnieku cīņai par izdzīvošanu.
Eiropa Marokai ir tuvu, un uz šo Ziemeļāfrikas zemi var atlidot salīdzinoši viegli. Attīstītā tūrisma industrija ļauj zvilnēt lepnās viesnīcās, uzaut pārgājiena zābakus un doties kalnos vai tuksnesī, iepirkties vietējos tirgos, kā arī atrast savu jauno "es", iemēģinot arābu un berberu dzīvesveidu.
Cer rīkot čempionātu
Kad pērn Marokas futbola izlases spēlētājs Sofians Bufāls uzaicināja māmiņu laukumā, lai ar deju nosvinētu negaidīto uzvaru pār Portugāli, un ar iekļūšanu pusfinālā saraudināja portugāļu futbolistu Krištianu Ronaldu, marokāņi vēl nezināja, ka pasaules čempionāts kādudien varētu notikt viņu valstī. Karalis Mohammeds VI krāšņās drānas nomainījis pret futbola izlases krekliņu un fanojis kopā ar tautu – par to savā sociālā tīkla Instagram kontā vēstīja viņa dēls princis Mulajs Hasans. Šopavasar Maroka kopā ar Spāniju un Portugāli pieteica savu kandidatūru 2030. gada Pasaules kausa izcīņas organizēšanai. Karaļa vēstījumā, ko nolasīja sporta ministrs Čakibs Benmusa, teikts: "Šis kopīgais pieteikums, kas futbola vēsturē ir bezprecedenta gadījums, apvienos Āfriku un Eiropu, Vidusjūras ziemeļu un dienvidu reģionu, aptverot Āfrikas, arābu, Eiropas un Vidusjūras pasauli." Spānijas premjerministrs Pedro Sančess to raksturoja kā ļoti labu un pozitīvu "vēstījumu pasaulei". Viņam pievienojās arī Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, sakot, ka šo valstu kandidatūras sūta svarīgu ziņu gan Eiropai, gan Āfrikai, gan kopumā visai pasaulei.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 13. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!